Kārļa Rebiņa viedoklis

Kārlis Rebiņš dzimis 1924. gadā 18 km no Daugavpils Vecsalienā. Tolaik Rebiņu ģimene apsaimniekoja 24 ha lielu paraugsaimniecību, kas izpelnījās atzinības balvu, ko Valsts prezidenta uzdevumā pasniedzis Zemkopības ministrs Jānis Birznieks.

1940. gadā krievu okupanti pārtrauca latviešu zemnieku mierīgo dzīvi.

Sākās Otrais pasaules karš. 1941. gadā vācu armija atbrīvoja Latviju no krievu okupācijas un pasaules iekarotāji panikā bēga. Rebiņu ģimenei bija izdevies pārdzīvot Baigo gadu. Tēvam gan šajā laikā nācās slēpties mežā.

1942. gadā Kārlis kopā ar brāli iestājas vācu vilcienu apsardzes dienestā, bet 1943. gadā viņš jau ir latviešu leģiona 19. divīzijas karavīrs. Seko kaujas Tīreļpurvā, Kurzemes cietoksnī, Vācijā, cīņas Dienvidslāvijā pret Tito partizāniem, amerikāņu gūsts. Pavadītais laiks amerikāņu gūstekņu nometnē pārliecināja Rebiņu, ka amerikāņi nav civilizēta nācija. Dzīvi pusbadā, apsardzes ņirgāšanos par gūstekņiem nācās izciest ik dienas. Pēc atbrīvošanas no gūsta un dažiem Vācijā pavadītiem gadiem 1951. gadā Kārlis Rebiņš izceļo uz Ameriku, kur pavadīts gandrīz viss darba mūžs, nodibināta ģimene, pasaulē nākušas divas meitas. Kopš 1994. gada Kārlis Rebiņš ir atgriezies dzimtenē.

Kārlim Rebiņam ir savs viedoklis par politiskajām norisēm Latvijā un pasaulē:

«Amērikā esmu nodzīvojis vairāk nekā 40 gadu. Mīļie latvieši, jūs nezināt, kāda ir dzīve Amērikā, jums trūkst informācijas. Amērika ir nonākusi žīdu varā, bet amerikāņi ir garīgi aprobežota tauta. Nākotnē Amēriku gaida nopietni satricinājumi. Es ārstējos Rīgā, Stradiņa slimnīcā, un man ir nācies ārstēties arī Losandželosas klīnikā. Abas nevar nemaz salīdzināt. Tur visu dienu nebija neviena, kas aizvāktu trauku ar asiņainiem pārsējiem. Amerikāņi paši brauc ārstēties uz Eiropu, uz Vāciju. Amerikas medicīna, tāpat kā izglītība ir uz zema līmeņa.

ASV tikai kā 38. valsts atzina Latvijas neatkarību. Amērikas žīdi negribēja mūsu neatkarību, un viņi to negrib šodien, jo tas viņiem rada problēmas. Viņi nav aizmirsuši arī Kurzemes cietoksni, kuru, neskatoties uz ASV palīdzību Staļinam, krieviem neizdevās ieņemt, bet ģenerālis Kurelis izdarīja lielāko muļķību. Mums ir jābūt pateicīgiem vācu armijai, ka latvieši vēl ir dzīvi.

Mīļie latvieši, neticiet amerikāņiem, viņi būvē jaunu pasaules kārtību bez valstu robežām. Klintonam ASV nav nekādas teikšanas. Viņš dara visu to, ko diktē žīdi. Tagad ASV iznīcināja Irāku, mazu nacionālu valsti. Par Kuveitu arī Latvijā nezina taisnību. Kuveitas naftu kontrolē ASV eksprezidenta Buša dēls: Kuveita taisīja slīpos dziļurbumus uz Irāku un pumpēja ārā Irākas naftu, tādēļ arī izcēlās Kuveitas – Irākas konflikts.

Mēs esam iestājušies Eiropas savienībā un NATO. Nevajag mums ne vienu, ne otru. Eiropas savienība ir kosmopolītu komunistu diktatūra. NATO mūs neaizsargās, bet iztirgos Latviju tāpat kā pēc Otrā pasaules kara.

Latvijai tādu armiju, kāda ir tagad, nevajag. Tā ir veltīga naudas šķērdēšana, kas likvidējama. Tā nav Latvijas armija, tajā turpinās bijušo komunistu kārtība. Vispirms tāda armija ir jāiztīra un tikai tad tajā var dienēt.

Losandželosā dzīvo kādi 5000 latviešu, bet tikai kādi 200 darbojās, kaut ko darīja, ziedoja, demonstrēja Latvijas labā.

Tomēr es ticu mūsu valsts nākotnei. Latvieši! Neslavēsim viltus vadoņus tikai tāpēc, ka tie runā latvju mēlē! Viltus vadoņi sola mūsu tautu vest laimē zem jebkuras ideoloģijas, zem jebkura karoga...»

Kārlis Rebiņš
Avots: http://latvietis.lv/index.cgi?action=7…