EBREJA UZVEDĪBAS NOTEIKUMI PSRS
(izdots Telavivā 1958. gadā, no V. Istarhova grāmatas "Krievu dievu trieciens", M., 2001., krievu val.)

Atklāti negraujiet krievu senatnes pieminekļus, bet arī nerestaurējiet tos. Paies gadi un tie sagrūs paši no sevis. Un huligāni un "senatnes mīļotāji" tos aizvilks prom pa ķieģelītim vien. Tauta bez vēstures ir kā bērns bez vecākiem, un no tās var izveidot visu, kas vien ir nepieciešams.

Turiet nepārtrauktā kontrolē katru ietekmīgu un perspektīvu krievu soli. Ja neizdosies bloķēt un "likt nokalst" jauniem un perspektīviem krieviem, tad padariet viņus vadāmus. Iesaistiet viņus savās kompānijās, izveidojiet ap viņiem blīvu ebreju vides loku, pārtrauciet viņu kontaktus un pazīšanos ārpus mums, Piespiediet viņus apprecēt ebreju sievietes un tikai pēc tam dodiet viņiem "zaļo gaismu". Palīdzot tādiem krieviem, jūs dodat ieguldījumu mūsu ebreju kopienā. No šī brīža viņu alga ir mūsu nacionālais ienākums. Savu bērnu dēl viņi zaudēs savas "pilsoņu tiesības", jūtas un prātu, jebkurā gadījumā - nevarēs būt antisemīti. Kopdzīve ar ebreju sievieti ir viens no veidiem, kā iesaistīt talantīgus krievus mūsu ietekmes un mūsu interešu sfērā.
Un pēdējais padoms. Esiet uzmanīgi, spāņu inkvizīcija un vācu fašisms nedrīkst atkārtoties. Izdzēsiet iedīglī katrus centienus pretstatīt mūs sabiedrībai, iznīciniet anti-ebrejiskas tendences pašā sākumā, jo tās rodas tur, kur mēs par zemu novērtējam vietējās tautas tieksmi kļūt par savas zemes saimnieci. Fašisms klusībā briest visās zemēs. Mums par laimi dažādas tautas nonāk līdz tam dažādos laikos un ar dažādiem nosaukumiem.
Izpērciet, nolaupiet un iznīciniet, neļaujiet pārpublicēt tādus darbus, kas atsedz mūsu taktiku un stratēģiju, kuri parāda ebrejus sliktā gaismā. Goju tautas nedrīkst atcerēties un zināt ebreju grautiņu un vajāšanu faktiskos iemeslus. Šajos jautājumos viņiem ir jāzina tikai mūsu traktējums.
Īpašu uzmanību pievērsiet nepadevīgajiem, spītīgajiem, kuri negrib noliekt galvas mūsu pārākuma priekšā, negrib strādāt mūsu labā un darbojas pret mūsu praksi un politiku. No tādiem cilvēkiem agri vai vēlu izveidojas antisemīti. Neļaujiet mazajiem antisemītiem izaugt par lieliem grautiņu rīkotājiem! Lai viņi satrūd jau iedīglī ar viņu spītīgo nacionālā pašlepnuma ideju. Atmaskojiet viņus, kompromitējiet ar jebkuru iemeslu, jebkādā sakarā, saliedējieties pret viņiem ar visiem iespējamajiem līdzekļiem. Kamēr viņi ir vieni, tikmēr viņi nevarēs noturēties pret mūsu kolektīvismu, mūsu spiedienu. Lai viņiem tūkstoš reižu būtu taisnība sīkumos, vienalga viņi ir vainīgi, traucējot mums. Griezieties pie sabiedrības un administrācijas, velciet viņus uz partijas komitejām, miliciju, ja iespējams - uz tiesu. Ja esat vecāki cilvēki, tad apvainojiet viņus necieņā pret vecākiem cilvēkiem, ja esat pēc vecuma līdzīgi - apsūdziet viņus brālības un obligāti internacionālisma principu pārkāpšanā. Šo paņēmienu efektivitāte ir daudzu paaudžu pārbaudīta. Galvenais - apsūdzēt. Lai viņi attaisnojas. Kas attaisnojas, tas jau daļēji ir vainīgs.
Vai nu mūsu kārtība, vai arī pilnīga dezorganizācija. Kur grib iztikt bez mums, tur ir jābūt haosam. Izdariet tā, lai nekārtība turpinātos līdz tam laikam, kamēr nomocītie goji, izmisuši, nelūgs mūs ņemt varu savās rokās un nodrošināt viņiem mierīgu dzīvi. Gojiem ir jāstrādā mūsu vadībā un jānes mums labumu. Kas nenes mums labumu, to ir jāizraida. Ārpus mūsu interesēm nav sabiedriska labuma! Kas nav ar mums, tas ir pret mums! Aci pret aci! Zobu pret zobu! Tā mācīja Mozus, tā dzīvoja mūsu senči. Tā dzīvosim arī mēs. Atriebība ir svētas jūtas, tās audzina raksturu, apstiprina to, ka ir cilvēks. Izraujiet no sevis padevības un samierināšanās jūtas pret gojiem.
Kristīgās žēlsirdības, samierināšanās, pazemības un pašaizliedzības lozungus atstājiet stulbajiem gojiem - viņi ir tieši tā cienīgi. Goju starpā sludiniet, uzspiediet kristīgos "tikumus", bet paši palieciet nesamierināmi dvēselē un cieti. Esiet nesamierināmi dvēselē pret mūsu ienaidniekiem! Ja jūs viņiem piedosit mazu pāridarījumu šodien, tad rīt viņi nodarīs pāri vēl vairāk. Nepierodiet pie pāridarījumiem paši un atsitiet citiem patiku tos nodarīt jums.
Lai goji pierunā cits citu būt piesardzīgiem, mēreniem un lokaniem pret mums, Lai viņi uzmanīgi apvalda mūsu uzbrukumu, Mums ir jādarbojas izlēmīgi un ātri, vienmēr nostādot viņus fakta priekšā. Nekad neatslābiniet spiedienu. Jo stingrāka ir goju pretestība, jo ievērojamāki ir mūsu izdevumi, jo lielākiem ir jābūt mūsu ienākumiem un mūsu uzkrājumiem. Mūsu šodienas peļņai ir jāatmaksā iespējamos zaudējumus nākošajos grautiņos, kas laiku pa laikam notiek katrā zemē. Lai goji šodien maksā par to, ka kaut kur paņems atpakaļ kādu daļu no savējā.
Mums vienmēr ir jābūt gataviem izvairīties no goju naida un niknuma, aiziet tur, kur mūs pieņems, cerībā atdzīvināt ekonomiku ar mūsu kapitāliem. Periodiska zemju maiņa, meklējot labvēlīgākus nosacījumus pastāvēšanai, ir daļa no mūsu stratēģijas. Tāds ir "mūžīgā žīda" Agasfēra - neizsīkstoša optimista un mūžīgā ceļinieka - simbols. Tomēr, ja tas būs nepieciešams, mums ir jāaiziet nevis nabagiem un slimiem, bet veselīgiem un bagātiem. Nauda ir mūsu kājas. Mēs pārvietojam savu smaguma centru tur, kur iepriekš ir pārsūtīta mūsu nauda, mūsu kapitāls. Nostiprinājušies materiāli diasporas zemēs, savākuši no tām savus meslus, laiku pa laikam mēs sapulcējamies savu senču zemē, lai padarītu stiprāku mūsu garu, mūsu simbolus, mūsu ticību vienotībai.
Mēs sapulcējamies, lai no jauna izklīstu. Un tā visos gadsimtos.