Ezītis dzīvo kopā ar lāci, bet ezītim ir problēmas ar alkoholu un par to lācītis viņu sit. Vienu dienu ezītis atnāk mājās un saka lācītim – darām tā, tu mani vairs nesitīsi, bet es vairs nedzeršu! Lācītis saka, ka tā var. Paiet trīs mēneši, ezītis nav dzēris. Šis prasa lācītim, vai var aiziet vienu vienīgu reizīti nedaudz iedzert un vai lācītis par to viņu nesitīs. Lācītis piekrīt. Vakarā atnāk ezītis mājās galīgi pārdzeries, nosauc lācīti par pimpi. Lācītis valdās, bet no rīta ezītis pamostas gultā bez adatām un galīgi atdauzīts. Ezītis prasa, kāpēc lācītis viņu sitis? Lācītis saka: “Kad tu mani divas reizes par pimpi nosauci es valdījos, apčurāji paklāju arī valdījos, bet kad tu noliki kluci manā gultā, izrāvi sev visas adatas, saspraudi sūdā un teici, ka tas ir tavs brālis un ka viņš tagad dzīvos kopā ar mums, es vairs nenoturējos.