...... ir ļoti grūti runāt par attiecībām un mīlestību bez pieķeršanās, pārāk pieķeroties attiecībām un idealizējot savu ģimeni, visu var zaudēt. Bet ja mēs mēģinām tagad parunāt un paanalizēt kas tur mūsos notiek, tad pēc manām domām ir tā, ka dzīves garumā mums ir tikai viens tāds īsti lielais uzdevums –iemācīties visas dzīves situācijas iziet ar mīlestību. Un jo labāk mums veicas un jo grūtākas un sarežģītākas situācijas mēs spējam uzņemt ar mīlestību, jo grūtākus šos pārbaudījumus mums dos.
Un tad tālāk jau ir mūsu pašu izvēle – vai paņemsim tos pretim vai nē. Ir cilvēki, kas uzreiz nocietinās un nobaidās no iespējamām sāpēm, tādēļ liedzot sev lielu un skaistu mīlestību. Un ir savukārt tādi, kas ir gatavi izdzīvot visu, kas tiks dots. Un tad – atkarībā no mūsu pašu enerģētikas tīrības, būs vai nu ļoti kaislīgas un trakas tās attiecības (ar greizsirdību, ar nodevību, ar neuzticību, ar lūgšanos, ar pierādīšanu, solīšanos utt.) vai arī sirds-skaidras un mierīgas – gaismu nesošas attiecibas
Tātad pēc būtības viss ir atkarīgs no mūsu pašu attīstības un kurā savā attīstības periodā esam.
Ko nozīmē greizsirdība?
Greizsirdība ir pieķeršanās un atkarība no konkrēta cilvēka. Tā norāda par mīlestības trūkumu gan pašam pret sevi, gan pret otru cilvēku. Tā ir upura loma, kur cilvēks ir iejuties un tagad kā tirāns uzvedas pret otru vai trešo iesaistīto.
Krāpšana neveidojas uzreiz. Ja kāds krāpj, tad visticamāk, ka viņš meklē to, kas pietrūkst. Jautājums ir – kāpēc ir attiecības, kurās kaut kas pietrūkst. Varbūt tā ir sapratne, varbūt mīļums, varbūt romantika, varbūt kaislība. Es domāju, ka neviens cilvēks nekrāpj krāpšanas pēc. Ja tā dara, tad tas tik liecina, ka viņš vispār vēl attiecības nav izveidojis un vēl arvien meklē savu vietu un cilvēku. Savukārt, ja dzīvo pārī ilgstoši un tagad pēkšņi sāk krāpt, tad tas tik liecina, ka ļoti daudzas citas zīmes par pāra attiecībām jau ir palaistas garām. Gan jau pirms tam bija gan vēsums, gan kašķi, gan visas iespējas to attiecības sakārtot un piepildīt ar mīļumu. Bet ja tas netika izdarīts, tad tam ir kāds iemesls. Un dažreiz ir tā, ka paši labprāt gribam izbeigt attiecības, bet to izdarīt nav dūšas. Un tad nu zemapziņa nāk palīgā un caur mūsu izturēšanos otram ziņo, ka īstenībā šī ir finiša taisne. Un tad tas otrs sakrāpjas un nu tad rodas greizsirdība un privātīpašnieciskums, bet.....mīlestības jau te vairs nav. Un tad šausmīgi sāp. Bet īstenībā savā zemapziņā cilvēks pats uz to gāja un šo augoni audzēja. Un tagad nu, kad tas sprāgst, tad ir sāpes, kas pēc tam novedīs pie sadzīšanas.
Ai, īstenībā šo visu var tā pārrunāt tikai tā teorētiski, jo katrs gadījums ir īpašs. Ir karmiskas attiecības un šie gadījumi sāpēs daudz dziļāk un vairāk. Ir ne tik cieši šie karmiskie mezgli un tad tas būs vieglāk. Bet laikam, ka svarīgi ir saprast cik katram no mums pašam šī joma ir sakārtota vai nav. Un ja nav, tad to kārtot. Un atkal jāatceras – ka, protams, jāsāk no sevis. Ar otra dzīvi un paradumiem, mēs neko nevaram izdarīt. Mēs varam mainīt tikai sevi.
Uz kuru pusi mainīt?
Uz mīlestību : )
/.no Ineses raksta/
Atslegas vārdi: doma23287, mīlestība34034, attiecības38711
Mīlēt...un nepieķerties...tas nav iespējams! Nē,varbūt ir iespējams,bet TAS IR ĻOTI GRŪTI IZDARĀMS!
Gunai..
Ja,deretu padomat.
Tu vnk mīli , mīlestība pati parādīs ceļu , kurp iet , kā rīkoties ..., vnk - ļaujies , viss notiks pats no sevis , neiespringstot ..., dabiski - kā elpot ...
dadzi tikai pieliip ,un grauzj aadu !
Mīļā Valija!...
Lai jauka diena!!
Es izlasiju jūsu spediķus,kam tie Man tas svesš,ne silti ne auksti ,piedodiet
Andrim tiešām labs komentārs ...
Tas vis ir nevēlēšanās runāt un visas vajadzības sabalansēt! Protams tas ir tajā gadījumā kad nemelo...
Paldies Alise par pārdomu mirkli. Noderīgi. Es piekrītu, ka mēs varam mainīt tikai sevi, bet tomēr ar savu dzīvi varam iedvesmot arī citus- tādā veidā netieši mainīt citus. Un vēl ir liela laime BŪT TĀDAM, ka citiem ir laimīga dzīve!
vaska figūras...vismaz tādu foto...plīiizzzzzz
Man patik muzeji...Dali....
..paldies, Andri, par šo izsmeļošo komentāru....
Tiešām paldies!
....nezinu vai Tu to raksti no sevis vai citē kādu citu autoru, bet Tevis uzrakstītajā ir daudz patiesības... bet tomēr atļaušos kaut ko papildināt no savas pieredzes...
..par pieķeršanos - kā man būtu jāveido attiecības, kā jāmīl lai nerastos pieķeršanās (kur ir robeža)? Vai vispār ir iespējamas īsatas attiecības, dziļa mīlestība bez pieķeršanās ? Manuprāt pilnvērtīgas attiecības (mīlestība) veidojas tad, ja ir iesaistīti visi līmeņi :miesa, gars, dvēsele (pēc Bībeles) jeb - griba, prāts, emocijas (mūsdienu izpratnē). Ja vienai no pusēm ir deficīts kādā no šiem līmeņiem - otra pusīte sajutīs iztrūkumu un to kompensēs kādā citā veidā (var gadīties ar sānsoli).
Ja cilvēkā iekšēji šie izpausmes līmeņi (griba, emocijas, prāts) darbojas dažādos virzienos (bieži vien pretējos), tad arī cilvēks jutīsies pretrunu mocīts un sakārtot šīs lietas nav nemaz tik vienkārši...
....par pārbaudījumiem ar situācijām (arvien grūtākām)...cilvēku pārbauda ar mazām lietām, (pēc tam nāk sarežģītākas)/Jaunā derība, evanģēlijs/
....visas dzīves situācijas - ar mīlestību...Tieši tā... bez mīlestības nedzīvojiet, bez mīlestības viss ir mazs....
vai arī kā teicis apustulis Pāvils :
Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis.
2 Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.
3 Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka.
/PĀVILA 1. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 13. nodaļa/
īsāk sakot bez mīlestības visam zūd jēga, tāpēc jācenšas dzīvi piepildīt ar Mīlestību.
....par greizsirdību... par to ir daudz runāts, rakstīts, piedzīvots tāpēc varbūt rakstīšu to, kam citi paiet garām. Greizsirdība var būt gan pamatota, gan tikai iedomāta.Šoreiz par to kur pamats gan ir, bet mēs to savā aizņemtībā nepamanām.
Veidojot attiecības, tās veidojas gan fiziskajā plānā gan mūsu emociju gan domu līmenī. Pilnvērtīgas attiecības būs tikai tās, kurās ir iesaistīti VISI šie līmeņi. Ja no attiecību vienas puses (viena partnera) kaut kādā no šiem līmeņiem būs iztrūkums (tas ir - ja partneris/e kaut kādā no līmeņiem nespēj/negrib veidot pilnvērtīgas attiecības, vai arī sper sānsoļus), bet otrā pusīte ir savam parterim(ei) ir pieslēgusies "pilnā mērā"(ir uzticīga) tad šo iztrūkumu drīz vien varēs sajust. Ne velti vecajā labajā bībelē par šo tēmu stāv rakstīts : ...Tev būs atstāt savu tēvu, māti un doties dzīvot pie sava vīra/sievas un tad jūs kļūsiet viena dvēsele un viena miesa...(To varētu saprast tā, ka tās attiecības, kas ir izveidojušās starp bērniem - vecākiem ir atvirzāmas otrajā plānā, un to vietā jāveido partnerattiecības.) Ja Jūsu partnerim/ei klāt neesot, Jums par viņu tā stipri "domājās", pamēģiniet neuzkrītuši noskaidrot - kur viņš/viņa tajā laikā bija, ko darīja, ar ko sarunājās un galvenais - ko tanī brīdī izjuta. Interesanti ir tas, ka ja Jūsu partneris/e ir izjutis/usi seksuālu uzbudinājumu, kas vērsts uz kādu citu personu, tad tanī brīdī Jūs to sajutīsit, pie kam nav būtiski vai fiziskais kontakts noticis vai nē (pilnīgi pietek ar to ka Jūsu draugs/draudzene ar interesi sērfo pornosaitos). Lai būtu neuzticīgs savam partnerim, nav obligāti pārgulēt ar kādu, pietiek ja šo darbību ar vajadzīgo intensitāti veicam domās. Ja mēs dzīvojam ar miesu, garu, dvēseli, ja mūsu izpausmes notiek fiziskajā, emocionālajā, mentālajā plānā, tad mēs varam būt uzticīgi/ neuzticīgi fiziski, emocionāli un intelektuāli.
....par karmu...Mūsu dzīvē ir gan pozitīvā gan negatīvā karma.Visu pozitīvo mēs uztveram kā pašsaprotamu, bet par negatīvo rodas jautājumi -Kāpēc ar mani? Kāpēc tā? Kāpec tieši tagad? Kā izrādās, atbildes uz šiem jautājumiem var atrast savā pagātnē, iepriekšējās paaudzēs.
Kad cilvēks piedzimst, viņam ir gan pozitīvās gan negatīvās karmas iedīgļi (pozitīvā, negatīvā iedzimtība).Tālākais jau ir audzināšanas un paša cilvēka ziņā - pa kuru pusi viņš apbrauks šķērsli pa atļauto vai neatļauto(kurus iedzimtos talantus izmantos - pozitīvos vai negatīvos). Tas ir kā braucot ar mašīnu - šķērsli apbraukt no neatļautās puses ir ātrāk un izdevīgāk, bet mēs varam nopelnīt soda punktus, apbraucot pēc noteikumiem - ilgāk, bet drošāk. Ir svarīga vēl viena lieta - kurus no saviem iedzimtajiem talantiem mēs sevī attīstām, tie nostiprinās ne tikai mūsos, bet pārdzimst arī mūsu bērnos, tātad svarīgi attīstīt sevī visu pozitīvo. Sabiedrībā bieži var novērot, ka mūziķu ģimenes atvasītes - arī mūziķi, inženieru arī inženieri, pedagogu - arī pedagogi.Tātad varētu uzskatīt, ka cilvēku mērķtiecīgais darbs sevis pilnveidošanā summējas ne tikai vienas dzīves laikā bet arī vairākās paaudzēs.
Man labak fundamentalisms.Maksla-sabiedriba.
Mīlestība ir impulsīvo dabas spēku aizlieguma auglis un garajā cilvēces attīstības ceļā tā ir samērā jauns psiholoģisks veidojums.
sheit uz zemes ir skola Miilestiibai!
..tà vakar dzirdéju klausoties pàraidi radio> par vinpusspékiem
..jā, Katerina, ..es arī paceļu roku kopā ar Tevi....par MĪLESTĪBU!
labāk vienam nekā visu dzīvi mocīties.....!
Es balsoju par milestibu,jo milestiba ir skaista.
Ta spej izkauset ledu sird un sasildit.