..ai..ai..ai.. cik forši tad, kad atkal sāc krāsiņas redzēt, atk, kaut mazmazlietiņ vēl, prieciņu jūti!!!
Kad esi bijusi sasniegusi robežu, kad vairs jau nav kur, kad šķita- kas tad nu tgd esmu? staigājoša čaula un tikai...un tagad, kad lēnītiņām saturs atgriežas, līdz ar to- atkalticēšana sev, vēlēšanās sapucēties un vsp darīt viskautko...nu tad ir vnk jauki!!!

Mani jaukie līdzcilvēki te! Lai izdodas vnm, arī šķietami noburbuļojušiem, iztikt laukā, atpakaļ gaismiņā! Nu gribas man šobrīd visus Jūs uzmundrināt un apmīļot, ka nu vai!!, arī tos, kam esmu ne visai..

Paldies maniem draugiem,  tiem īstajiem TE, kā es būtu spējusi, un kā vēl spēšu?, bez Jūsu nepārtrauktā atbalsta?; kad bieži, aizmirstot paši savas nebūšanas, turējāt mani jēgā...Protams, ka mīlu Jūs!!!:)