Tur jau, Mairita, tā fiška, ko neesmu atkodusi joprojām: Man, goda-goda v.!, neinteresē pilnīgi- kurš? kad? ar ko? .. nu bet- lai taču darās dajebkurš ar dajebko, ja mani tas neķer galīgi!!!, bet- rau!- tieši mana dzīve ir tik traki vētīta, ar visādam pasakam stulbām apcakota, ka ... no sākuma pārdzīvoju, nenoliegšu!; vēlāk- iemācījos nosmaidīt par tiem, kas pārtiek no tā, ko citi dara vai nedara! Traki tiem ļaužiem!

Ingrīda,ja runā,tātad esi dzīva.

... nu ja!!! Es jau vienreiz to piemēru minēju: piebrauca mana dēla draugs, sataisīt ūdenskrānu, loģiski- mans- Kārtējais!!! Bet- visjautrākais bija, kad es mājā, kur tgd dzīvoju, biju nesen kā ievākusies, un mans Dēls, kas tolaik vēl dzīvoja Rīgā, brauca prom un mēs, kā parasts, logu priekšā mīļi apskāvāmies!!! Ne jau man pašai ko teica, protams, bet- 'skaļi klusais telefons' padeva ziņu: Aizvien jaunāki un garāki viņai tie čaļi!!!

Ingrīda,jauki uzrakstīts.Mēs esam uz šīs pasaules nākuši ne jau skumšanai bet priekam.Un jādzīvo tā,lai pašām uz soliņa būtu ko atcerēties,ne laiks domāt par citiem.

Kā tad, Ingrid, tantiņām uz soliņa pie mājas durvīm vislabāk zināms, kas ir un kas nav

.... Sandīti! Tu esi Gribulis!!! Cik tad dieniņu pagājis, kad samīļojāmies - vienai rokai pirkstiņu pietiek!

.... un, Gunar??? kāda jēga to tukšo podu līdzi staipīt   Noliec plauktiņā, pie podiem citiem!

   Es jau teicu, Inetiņ, ka diez vai mācēšu pateikt īsti precīzi, to, ko vēlējos pateikt. Es neķēru to "pareizi" un "nepareizi" tādā griezienā!, kur- par pašiznīcināšanos, pāridarījumiem- stulbiem un sāpīgiem- stāsts. Vairāk gan domāju par tiem gadījumiem, kur sabiedrības pieņēmumi k-kādi, kolēģu, kaimiņu...utt.- visu-redzošā acs un vētījumi: aha! paskat, kā viņa tur!- ar jaunu džeku!! galīgi bēniņos caurvējš!! un- kas tā vsp ģērbjas?, fuj! /tas, cik saproti, novienkāršots piemērs/- par to es vēlējos pateikt!!! Ka- ne jau citiem izsvērt, kas pareizi un kas nepareizi katram /-ai/ no mums!!!, bet tikai un vienīgi tam, kādā saskaņā esam ar to, ko darām, paši!!!  
   Paldies, ka ievērtēji manu bildīti!!! Es te esmu aizrāvusies ar to mzl- visu puķaino cenšos nofiksēt!!!

    Nu re!!! Tikko savā e-pastā paraudzījos, un- šitāds foršs piedavājums priekšā:
"Prāga 25 €, Sanktpēterburga 12 € ! !    
Pasteidzieties, Vietu skaits ierobežots !"
   Tā kā, Zēni un Meitenes!, nu ka luriņus čimodānā, darbam: čau!, un- laižam!!!

     Tuksaks smadzenu pods ,mazak problemu un lielo domu.  

Kad gribas lidot ..jālido !    

Bilžuks ļoti skaists, īsti pavasarīga, silti reibinoša noskaņa, un smaidīt gribas, cik skaistumam liels spēks!
Par labiem vārdiem un smaidiem piekrītu.. par pareizi un nepareizi- ne visos gadījumos, jo ir intereses, attiecības utt., kas degradē, un tas nemaz nav jauki, tas ved uz pašiznīcināšanos, nevis dzīva organisma "plaukšanu un ziedēšanu"!

es tevi gribētu samīļot, ingrīdiņ!

Ingriid,tu taa praatiigaak ar to lidoshanu un lid-aparaatiem...ka,,neielido''

Ingrīd! Man vienmēr paticis Tavs tiešums un nesamākslota daba!    Priecājos, ka ir tādi cilvēki kā Tu!  

... ha!!! man viss, pilnīgi viss, Valdiņ, kas iekšā, lauztin laužas ārā!!! Mans posts!!! Ja lidoju, tad- vnk lidoju, bez vismazākajām domām par to, kā ar to sazemēšanos sanāks, ja dusmojos, tad: brrrrrrrr!!!!, ja ciešu, tad- aizā tādā, ka izrāpties laukā pēcāk- fizkuļtura i sport x F. i Sp.
... viss atkarīgs no cilvēka paša!!!!- par "pareizi" un "nepareizi"- griezienā šādā- bija stāsts!

Zdorovenki,kohana divchina!
Tev taa kaa,,Meernieku laikos''-IEKSHAA IR,BET AARAA NENAAK?
Viss atkariigs no situaacijas Vienaa viens buus pareizi,otrs ne...citaa atkal otraadi.

.... un- aiz ko man nesmaidīt??? Dzintar??? Dzīve baigi grūta??? Protams!!! Kā jau daudziem. Bet- nenest to kā krustu nupat baigo!, ne jau aiz to kas gaišāks taps!!!

Pareizi darām tikai mēs, lai man uzsmaidītu pašai jāsmaida.

... mans brīvbrīdis šobrīd pie nobeigšanās, aiz to- gribas Jums šīs puķītes /bildīte no vakardienas/:

    /akcentiņš- vidiņā!- kur tās divas, tik jauki kopā! /