man ar tevi gribas parunāties
tāpat vien – par visu, kas uz sirds
neaizver vēl durvis pārāk cieši ciet
man ar tevi gribas parunāties –
tuvu tuvumā kā īstam draugam iet
sajust, kāda gaisma tevī mirdz
man ar tevi gribas parunāties
tāpat vien – no tīras sirds
/Daiga Lapāne/
Atslegas vārdi: dzeja attiecibas draugi2
Zinu Mīļā, ka tā tas ir un tagad esmu iespiesta telpās, jo man mammīte palika uz gultas ar sirds mazspēju, nav jau nemaz tik veca 10.maijā 74.gadi.... dzīvoju tagad pie viņas, jo vairs nevar ne mirkli atstāt vienas..... stādieties priekšā, aizskrienu līdz tuvāko veikalu un atkal istabā....
Triec projām skumjās domas, jo zinātnieki-petnieki stāsta, ka lielais vairums kaišu sāk veidoties garīgā līmenī, uz ko ķermenis tad reāģē, un krabja izraisītāji esot visos mūsos, tikai ne katram aktivizējas.
... tikko izvadīju savu trešo ģimenes draugu..... atkal "krabis"...39.gadi...šausmas.....
Kā tas var būt,ka nav neviens palicis?
... man vairs nav neviena drauga /dzene/ .... skumstu, jo esmu tagad piekalta istabai.....
Klāj vaļā!
Vai tāpēc asara vajadzīga?
...tikai gribēju parunāt....