Mums ir tikai viena Latvija
Mums ir tikai viena Latvija,
Par ko krist un augšām celties.
Mums ir tikai viena dzimtene,
Par ko savu dzīvību dāvāt.
Mums ir tikai viena tēvzeme-
Brīva un neatkarīga valsts.
Mums ir tikai viena māmuļa,
Tai rokās trīs brīvības zvaigznes mirdz.
Mums ir tikai viens sapnis-
Lai mūžam Latvija brīva zied.
Mums ir tikai viena vēlēšanā-
Lai svešs karogs tajā neplīvo nekad.
Jans Ikes
Ingrida X. 5. mai 2014. 13:23... toties veids, KĀ Tu pasniedz savu dzeju, ir skaists!
Ingrida X. 5. mai 2014. 13:10 Jāni! Ja jau ievietoji savu dzeju šajā vietnē, tad- pieņem vai nepieņem!- pierakstījumus, kas var sekot! Un ar to, ka ne visi būs cildinoši- jārēķinās.
Par daudz ārišķīga patosa. Sajūta lasot- ne Tevis 'izauklētas' tās frāzes. Atvaino, lūdzu!, bet- asociācijas ar Pietuka Krustiņa augsto stilu.
Dzēsts profils
4. mai 2014. 23:25Tālu tiksi... deputātos,varbūt...
Leonora t. 4. mai 2014. 15:13Burvīgi vārdi ar dziļu domu!
max m. 4. mai 2014. 13:03Tu preparéji vina globusa abas puslodes...
Dzēsts profils
4. mai 2014. 13:01es to uzzīmēju uz abām globusa pusēm-visai paaulei
Dzēsts profils
4. mai 2014. 13:00redzi pašā augšā Bērnu, zelta staru ielokā
max m. 4. mai 2014. 13:00Varu iedomàties tavéjo Leninu,labi ka neizslédza
Dzēsts profils
4. mai 2014. 12:52es jau to darīju mīlot -ļeņina mazbēns
Dzēsts profils
4. mai 2014. 12:51es jau arī uz kontūrkartes globusiem uzzīmēju un pierakstīju tēla vārdu-tā dabūju pa mizu, ka solīja no skolas izslēgt. rakstīju paskaidrojumu un lietu izbeidza...klusām.
max m. 4. mai 2014. 12:43Padomju laikos,onka viltiigi smaidot,prasiija :
- gribi,lai savà skolà tu bûtu pirmais skolnieks?
- jà gribu../atbildéju chukstus,actinàm mirdzot/
- tad uzzimé Lenina bildi un uzdàvini to skolai!
Dzēsts profils
4. mai 2014. 12:25pazīstu dažus, kuri karogu pie savas mājas nekarina...saka-paskaties apkārt...lai es šo valsti vēl godinātu!? ...un asaras acīs....bērni meklē labklājību zem citiem karogiem. vai tāpēc stāvēja uz barikādēm...-viņiem sāp.
Ineta L. 4. mai 2014. 11:53Te ir jūtams liels patoss vai sakāpināts patriotisms!
Socialā nenodrošinātība ilgu gadu garumā (kad strādā, bet nevar sevi uzturēt), man šķiet, to Atmodas dienu jūsmu krietni pieplacinājusi.
Lai gan, ej nu sazin, ja nopietnas briesmas draudētu, lai tos svešos karogus nelaistu, varbūt sirds arī pukstētu šādā dzejas ritmā!