.. sabēdināšu Tevi, Sandīti, mazliet- nu nejūtos gan kā vergs!!! Ne tad, kad darīju darbiņu, ko pratu vislabāk, mājās, gan arī ne te, kur daru to, ko protu ne visai

tā tevi par vergu padomijas laiki , ingrīdiņ, izaudzināja! strādāt, strādāt un vēlreiz strādāt, pat darvina teoriju pārveidoja...... darbs mērkaķi par cilvēku pārveidoja!

   Pēc drusciņ parunāšanās vakar te, tālāk ar sevi runājos domās. Un atcerējos, pēc kuku stāstītā- par tiem 30 sapelnītajiem rubļiem- par savu pirmo, pašas nopelnīto naudiņu burkānos- stāvējām garā rindā kolhoza kantorī, to aldziņu gaidīdami; tas bija laikam vasarā pēc 5.klases. Un tad, kad parakstījos par tiem 19 rubļiem, tad jutos bagātākais cilvēciņš pasaulē!!! Burtiski lidoju to dienu, un- droši!- ka dažas vēl pēc
   Nu lūk- tas ir tas bērna Milzīgais Prieks, kas sevī burtiski jātur ciet! Var jau vaimanāt par šo un to, jo- sliktā taču ir daudz, bet- guvums??? Vai nu reāli ej pret to slikto, ja tas tavos spēkos, vai arī- nu nepiebāz sevi ar to! Es nemoralizēju. Tikpat, cik citiem, to saku arī sev :)

   Tur jau ir laikam tas Lielais Laimes Noslēpums!
   Skumji tikai, ja dažreiz tiec pārprasta. Cits atvērtāks, cits- noslēgtāks- nu tādi mēs esam Pasaulē šajā! Man gribas visos nieciņos padalīties ar kādu- nu nāk tas prieks pāri malām!- vai tas ir topiņš foršs, vai auskariņi, vai bildītē noķerts mirklis, vai kāda domiņa, kas 'pieķēra'... un tad /es te- gan par reālo dzīvi ārā, gan par reālo- te/ dažs nodomā: re nu, kā lielās! .. Bet tā tas nava, nebūt! Un- aplaužos uz to brīdi..
   Bet- jā!- priecāties kā bērnam- par katru mazumiņu- to ir jācenšas sevī nepazaudēt! Nu rada tas, kā Tu, Maija saki, to pozitīvo sajušanos
   Tais magonēs gan ar to brišanu uzmanīgi!- visiem!- kuku padomās: atkal kāds narkašs, un- paņems uz grauda /es paskatījos bildītē tuvāk- kāds Viņam agregāts!!! /.. nē jau!- mūs jau Viņš atpazīs, nebūs tik traki!!!

Ingrida,es arī domāju,ka tas laimes kopums summējas no mazajām laimītēm un prieciņiem,ja vien spējam novērtēt katru prieciņu,kas rada pozitīvas emocijas,jo smaidīgāki un sirdī gaišāki,laimīgāki esam
P.S.-Tā vien gribas iebrist pēc magonēm rudzos un tad pavizināties mākoņu zirdziņā

Labu nakti   !

Visgrūtākais man ir siena laiks - daudz braukšanas traktoros . Kad izkāpju ārā , jūtos kā no koka iztaisīts Buratīno  

Re kā- 2242 no manis atšuvās!!!
Ok, viss forši- man arī nesāp!!! Ejam ka uz čučām!!!! Ar labu nakti!!!

Pašlaik viņa pavasara darbos ielocīta - nesāp vairs  

Tagad- nesāp Tev muguriņa??? Arī taču- ne jau nu pa vieglo laid!!! Kādu labu smērīti vai ko, kad mājas braukšu??? Nevajaga??? Tu man tik daudz pozitīva esi devis, ka pat piebraukšu klāt ierīvēt to smērīti, ja, protams, zināšu, kur....    Kā ira???

Un par tām mokām kādi 30 rubuļi - un sāpoša mugura  

... kolhozā burkānu vagās sēdēju... kā nedēļas sākumā iesēdos, tā ap viducīti- biju tikusi līdz- viducītim... tas bij briesmīgi, patiešām, 2242!

Lapiņas nelasīju - izvēlējos kolhoza garās cukurbiešu vagas   ... tas bij briesmīgi , patiešām !

Re nu!!! Nemaz tik dumja neesmu, kā Sandītis reizēm cenšas man likt saprast!!!

Gluži vai manas domas uzrakstīji  

nu nēēēēēēēēēēēē!!!! lai to kg ziedlapiņu noplūkātu, droši, ka arī jāizžāvē, tad.... nu tad to 10 rubļu pēc vēlāk stīva līka staigātu???!!! neiet šitas variants cauri!!!

Jā - ka tik pārāk bagāta nepaliec   .... kilogramz ziedlapiņu - nez cik tas ir ?

Tad re kur tas suns aprakts!!! Noskauda!!!

Viņas ir ārstniecības augs - padomju laikā kilograms ziedlapiņu 10 rubļus maksājā  

... nu re kā!!! Bet man, kad vienureiz, priecīga bez gala, tās zilās puķītes lasīju un lasīju, viens dusmīgs onka teica: ko varot ar tām nezālēm ņemties?, zemkopju lāsts! .. un, tā kā man ar lauku lietām darīšanas praktiski nekādas, tā arī noticēju- uz vārda!