.... nevar jau, Lilij, no fragmentiņa, izrauta no konteksta, saprast- kas un kā. Es ar to rēķinos :)  Nelaužos Otra Privātajā Telpā- ne tāda es kaluma. Runa ir tikai un vienīgi par savlaicīgu nepateikšanu, par to, kā iztrūkst cilvēkiem bieži- elementāra, otru cienoša, komunikācija..  lai nu paliek. Zinu jau tāpat- kā vnm- personiskā- daudz par daudz.. Paldies, ka uzklausīji! :)

Sveika, Ingrīd!  
Ai, kurš to var izprast..kad tas ego pārņem ..tad apstājies un padomā par to otru, ka arī viņam ir Savs Lauciņš, Sava Pasaule, kurā citiem tā kā nevajadzētu ielauzties, lai arī kā ..ai kā gribas varbūt būt Galvenam Dārzniekam tai dārziņā..
Un zini, man liekas, ka dodot brīvību otram, tā iemantosi ko citu..ka nekur tālu jau neaizies no tevis..

"nespēj rīkoties tā, lai arī tad, ja kas nojūk, netiktu aizlaiztas vējā- dienas manas"
Vai skaidrā tekstā nepajautāji tieši viņam? Ir taču dažādi iemesli, ne tikai egoisms, bet arī nedrošība, pats neizprot, ko vēlas...vai arī Tu šturmē par traku, nobijās
Labu dienu, jauki, ka par mums, amigosiešiem piedomā, siltāk ap sirdi palika,-te var i dunku dabūt, kas sapurinās, i uz virtuālā pleciņa pašņukstēt, i nēzdoziņu puņķainam degunam dabūt,  

.... nu tā.. parunājos .. pojenēm- smaržojot..

.... un mana Maziņā, vēl maziņa, pavisam..  "Krēslas" Pasaulei mēs izgājām cauri- kopā

.. nu vot- mans Minka, pojenes /es jau aizvakar solīju tos birstosos jasmīnus- nomainīt / un Bella..  

   Jā, Tomij. Kā jau tikko rakstīju- domas un vārdi jau atkārtojas.. es taču nevaru tā, vienkārši, izkāpt no sevis- ārā .. nemāku!!!

.... neguļās. Domājas, viskautkas.. Tgd es parunāšos ar pojenēm, kuras nu smaržo kaķītis mans, pie sienas un Bella no Krēslas, "glezniņā" citā, tai pašā bardaciņā, uz galdiņa .. Kā tas jocīgi dzīvē dažkārt notiek- Cilvēki te, it kā sveši, bet tik pazīstami un savi.. nē, nav man vēl realitāte ar virtualitāti sajaukušās, vēl stāvu ar abām kājām- uz zemes .. bet te es atstāju daudz vairāk sevis, savu domu un pārdzīvojumu- skumjas un prieku, kā par mani zina tie, kas apkārt un tuvu, reāli.. domas jau atkārtojas bieži, arī vārdi, līdz ar to.. Ar draudzenēm un draugiem netiekos visai bieži, tad- runas un darīšanas- citas.. te- ienāku vai ik dienas, un nolieku atkal kādu gabaliņu sevis, tā brīža- sevis, kad ienāku.. Es jau savā "dziesmotajā" blogā teicu- ko gan es brīžam darītu bez Jums, cilvēkiem, kas vai ik dienas- man blakus.. Ineta, Alise, IlonCis, Robčiks, ar saviem gājieniem, iepriekšneparedzamajiem, Sandis, kurš bieži pūcīgs un ar mēli asu, bet- zinu- labs!; Vasilijs, kura kods it bieži man nedodas rokā.. Kukū, ar savu loģiku graujošo, bet tik jauko prasmi- neaizvainot nevienu.. Mairita, Meitene tik vienkāršā un saprotošā.. Elita, kas citureiz tāda un citureiz- citāda, bet- atkal jūtu- nu vnk forša.. ai, nu nav jauki šitā vārdos saukt, jo kādu var nenosaukt, un tad tas nav smuki.. Lilija, ar kuru- laikā pēdējā- parunājāmies tā vairāk.. tik gaišā Maija!.. Juta, ar rozīnīti savu, Daiga.. ai, un Tomijs, atkal savādāks... Atiņš, ar kura jociņiem bieži man diena iesākas.. Lāčuks- foršs, skaidrīgs Puika.. droši, ka ne tuvu Visus nenosaucu, vnk- piedodiet!!!.. ā, pareizi!- Jurītis, ar savu noskaņojumu mainīgo!..Tik traki sarasts ar Jums visiem, ka vai nu!!   .. nu vot- un tad man sanāk tā- sevi- kā uz paplātes .. ko darīt??- neko!! Tāpat jau, kā visiem, vnm paliks durtiņas tās, pa kuram- neieies- neviens... atslēdziņa nozaudēta!!!
   Ārā atkal līst.. nekas. Ja Daba tā sadomājusi, lai jau. Gribējās jau jūru, ezeru, savu, un saulīti- ļoti.. bet- nemāku laiku pārgrozīt, tāpat, kā nemāku daudzko- citu.. Nekas! Tiksim ar to galā! Pa visiem!!   Lai šodiena mums- šodienas vērta! Pasmaidām!   Būs labi! :)

Man ir tāda sajūta, ka Tu vairākos blogos raksti par vienu un to pašu,tikai citiem vārdiem!