Vakarvakarā sāku lasīt E.Džeimsas "Uzticības vārdā", un, kā jau tagad it bieži, autors, grāmatas sākumlappusēs, ievieto kādus vārdus vai izteikumu, kas ir kā atslēdziņa tam, kas sekos, vai vnk- atziņa, kas caurvij paša autora dzīvi /nemāku īsti paskaidrot, bet Jūs jau sapratāt- par ko es /; nu lūk:
Dzīvē pats dziļākais prieks ir mīlestība,
Pats lielākais dārgums- spēja būt mierā ar visu,
Pats lielākais ieguvums- veselība,
Pats lielākais mierinājums- miegs,
Pašas brīnišķīgākās zāles- patiess draugs.
/Sers Viljams Templs/
Zem visiem no izteikumiem varu parakstīties arī es, jā, arī zem tā- par miegu /tā vērtību vislabāk zina tie, kas guļ šausmīgi maz/, bet- nu nevaru gan līdz galam piekrist otrajam: Būt mierā ar visu??? Dārgums??? Samierināšanās arī ar to, ar k-kādām nejēdzībām, ko mainīt- spēkos manos??? .. Nezinu.. pieļauju, ka kko īsti laikam nesaprotu..
Atslegas vārdi: kāpēc tā0
Bedigi-ja nu soreiz kadi patiesam paliek bez apbeditajiem
Vienmēr esmu zinājusi, ka Tavos vārdos ir kodols, arī tad, ja neesmu pratusi tam kodolam tikt klāt. Tagad uzrakstīja tā Līva, kuras rakstīto pārlasīju reizes trīs... ne tā, kurai labpatikās celt sevi, citus noniecinot.
Paldies.
spēt būt Mierā-saskaņā ar visu...liedz atkal tas pats ego.
bet atceroties, ka pat Jēzus nenāca pasaulē lai viņu mīlētu...bet lai Viņš pasauli mīlētu...tādu, kāda tā ir. Nav cilvēka spēkos to mainīt kopumā...var izmainīt -atkarot no niedrēm sev kādu pludmali...kur-atkal!!!!-novietot sauļoties savu Ego. tā dara visi-mēdz ierīkoties, iekārtoties pēc iespējas ērtāk...pat bezdelīgas vij ligzdas zem jumtu korēm, kur lietus dubļus neizšķīdinās....un regulāri ligzdu iztīra...'
Kurš neko nedara savā labā...to Noēno
Kad es nosvīdis tipinu - tad neesmu tik optimistisks
Attā
Jā!!!!!!!! 2204!!!!!! Trāpīts!!!!!
Atā!!!!
Un Tu vnm tāds pozitīvs, optimistisks!!! Tevi vnk- nevar nemīlēt!!!
Jā , jā ... es ar kādreiz tā mocījos ... fanātiski .
Divas vasaras, jau labi pasen, tādā trakā karstumā aizbraucu pie paziņām ar cēlu mērķi- palīdzēt pie siena... nu tur viss notika ta, kā jau agrāk pamazās saimniecībās notika- ar grābekļiem, ar zirdziņu un siena vezumu, ar padošanu augšā un pretimpaņemšanu tai šķūņaugšā... tad sapratu, kādos trakumos esmu iekūlusies!!! Bet nevarēju- bija jātur!!! Gods taču neļāva parādīt, ka man tas viss par traku!!! Saskrāpēta un saulē sadegusi, bet- cik laimīga, kad tās trakās dienas nobeidzās!!!! Un- ka izturēju!!!
Jā , piedevām ik pa laikam pērkons un lietus manu darbu sabojā , un jāsāk viss atkal no gala ..
... ai, Kuku, man patiešām Tevis šobrīd žēl!!! Tad, kad lielāka daļa ļaužu pie jūras un tā, Tev- karstākais darba laiks- visādās nozīmēs- karstākais
Jā ... mūsu pusē pamatīgs karstums - tiešām tipinu sviedriem pārplūdis
... mans Mēnestiņš- Skudriņa Tipa- sirsniņkurpītēs!!!
.... nē, Tu esi viens rēcamgabals gatavais!!!!! Atliek iedomāties, kā Tu savās sirsniņkurpēs, sviedriem pārplūdis, tipini pa tām savām plašajām Latvijas ārēm..... un- rēcu!!!!! ai, traki tiem galējību cilvēkiem!!! Vai nu trakākā pasaules nopietnība, vai- smej viena, balsī skaļā... čok- čok!!!
Kaut kā jau aptipinu ... ar mokām
... super!!!!!
A kā Tu ar tik mazām kājiņām tik plašus laukus apstaigā
Manas pleznas nav lielas - 42, 43 derēs
Nu vot! Kuku! Tu manās smukajās, zilajās kurpītēs ar pušķīti- kādu laiciņu pašļūkāsi, Nr.46, derēs??? a man Tavas rozā, ar sirsniņu, Nr.35- nekādīgi!!!
uhhhh!, Aleksandr!!!- atviegloti uzelpoju.... patiešām!!!.... vnk citreiz panesas tāds vai šitāds humors, ko kāds var pārprast, un tas, ko vēlos vismazāk, ir braukt kādam augumā.. patiešām!!! Man tāds periods dzīvē, kad pat savu mūžīgo maksimālismu esmu mazliet palikusi zem papēža...
Jā, Alisīt.
Bet- lai kā to saproti ar prātu, lai kādus mērus pieņem attiecībā pret sevi par to attieksmes maiņu.... baigi, baigi, baigi grūti!!!!..... Pieļauju- pietrūkst Ticības un Paļāvības.. ai, daudz kā pietrūkst!!! .. Šobrīd- visvairāk savas jūrmalas!!!! ..
Jā .... ja par mazas - nekādīgi , bet ja par lielas - kādu brītiņu var viņās pašļūkāt