......... es nezinu, vai visi ir izbaudījuši kaifu- nomaldīties; nē, ne jau par vienu šķērsielu, bet tā, kad nesaproti vairs- ne rīta, ne- vakara.. Kkur rullē, velns zina- kur... un tad, kad ieslēdzot telefonu- uz skaļo, tev cenšas ko iestāstīt, tad- aizrullē- vēl vairāk- velns zina- kur... baile?? ne biškas... kaut tie km- krājas, un benzīna daudz.rādītājs- zemāk un zemāk... Un dusma- trakākā!!! Bet- velns, joprojām nesaprotu- kā??? pēc n-tajām stundām- abpusēju dusmu- satikāmies- gan!!! :).. nezinot- vai tgd lamāt no panckām ārā, vai- vnk- ļauties....
Un tad, kad - pēc "tik mīļās" satikšanās, kad- bezmaz- sprandu pārgriezt, tai pat laikā- gribot līdz vājprātam, to, kas- sekos.. stundas pāris- rimtuma... un- nemiers mans- dzen- tālāk.. nu nebija domāts- pēc aktivitātēm citām- iestrēgt- velns, kādā Rīgas nostūrī.. un, iztraucējot mieru arī Tam, kas, manu ašo neorientēšanās manevru pēc, "izbaudīja"- ne maz, cēlos, visnereālākā no laikiem, lai meklētu ceļu- māju virzienā... Ar km pārdesmit līkumu- sameklēju- gan!!!! :)
Ko cilvēks atceras vēlāk- pēc dienām, nedēļām, gadiem??.. nu ne jau tos priekšrakstus, kad viss, kā vajag, bet- šito trako vandīšanos, kad pūš priekšā un pakaļā- gan!!!
Atslegas vārdi: .. ar laimīgām- beigām0
..tu kliedz,-un ari tā kādreiz vajag!..bet aiz nakts nāk atkal viens vientulīgs rīts un tu kliedz vēl skaļāk....
............... ko es daru?????? .. ko????
...... zinu :)
Nožēlot, Ingrid, nevajag neko.....Galvenais, tās sajūtas...tās paliek Tevī...un tā mēs krājam tos skaistos mirkļus....kā meža zemenes saveram uz savas dvēseles stīdziņas.
..neņem ļaunā, vienīgais,ko gribu pateikt ir visiem rakstniekiem-vienalga-grāmatu,žurnālu,avīžu sleju un arī blogu autoriem ir jārēķinās arī ar kritiku!..veselīga kritika ir laba,..bet to,ko dara Sandis tomēr neatbalstu!. .
-.ne vienmēr esam vienisprātis,žēl!...
Alise!
Šorīt, neiespējami agri, kad braucu it kā- mājās, īsti nezinot, vai- patiešām!- braucu virzienā- tajā, bija- fantastiskas debesis.. es nemāku pat noraksturot, jo- 1.reizi- redzēju tādas- rozā, zils, balts, sarkans... mašīnu bija padaudz, un es??- drusciņ dusmojos uz sevi gan, ka- neuzliku "avareikas", lai- iefočītu.... saproti- mirkļi iet un- aiziet.. ja ko varam paturēt, tad tikai to, ko- vai nu smadzenēs, TUR, vai- iekš foto... jā, ja ko nožēloju, tad to- ka- nepaglabāju šīrīta- debesis.. nekas.. būs jau vēl rīti- citi..
Ja pa Párdaugavu maldíjies-nebrínos nemaz.....Tagad nesen izbúvétajos celjos jaunajos tieshám var ,,nomaldíties,, .....un daudz km veltígi jánobrauc-lai atpakalj nokljútu-no kurienes kljúdígi aizbrauci..
Beidziet zviegt
Raudot zviedz.
09:35 bildíte ,bet.... kur zaljá aizsargvestíte ar atstarotájiem?-celja malinjá tomér bístami..... un krásinja vestítes zaljá pie svárcinjiem piestávétu.....
Man žēl to cilvēku kuri zviedz.
..Ingridiņ, tas ir forši.!!!
....Un tie, kuri zviegs, man viņu žēl, jo viņi nekad nav piedzīvojuši tās sajūtas....
Un ne jau velti Tu apmaldījies, jo ne vienmēr TAISNĀ TAKA ir tā,kura mūs aizved tur, kur MĒS GRIBAM BŪT!
..vienreiz es arī apmaldijos,kādu vienreiz-vairākas reizes,bet tā viena palika īpaši atmiņā-
..ziema,čaukstošais sniegs zem kājām un-- VIŅŠ ir mani atradis pēc zvaigznēm!-,sasedza,
..samīļõja un ''debesis tai naktī piederēja tikai mums''
...... paldies- Tev!!!
Alisīt.... es- tiku- saprasta.... man 100 gadu vienalga, kas te atkal- zviegs, bet- jā!!!- tek asaras- vnk- tek.... jo- mani- saprata!!!!...........
..Tas ir pats foršākais...ļauties, lai kāds vada..(tas nekas, ja pa blakus takām)...un nonākt pie kaut kā JAUKA!!...
Tas paliek vienmēr atmiņā
..mājās nepavadīja,navigāciju nenopirka,..stiprs plecs!!!..
Jūtai- sapūš priekšā un- pakaļā?? .. nekas, tiksi galā- Tev taču sandīša- stipri šļauganais- plecs
.. labāk, Romīti, dzīvot- kaislīgai, nekā- pussprāgušai- zivij .. jā- pārdzīvojamo lietiņu- aiz to- vairāk; bet??
Paldies, Lāčuk, par klipiņu!! :)
Ja Cilvēki patiešām vēlas satikties, tad- satiksies..