.... man ļoti gribās šo dziesmu, un stāstu, kas tajā- te :)
Mēs visi, neatkarīgi no cipariem, sapņojam, ilgojamies saņemt- īsto Vēstījumu... jā, tgd smaidu par sevi, bet- kad biju jauniņa, staigājot gar jūru, patiešam vērīgi skatījos, vai nav kāda pudele, kuru lemts atrast- tieši man.. .. nē, es nedomāju, ne tuvu!, ka to nupat sūta kāds šeihs, vai kas... gluži pretēji!!... man jau svarīgi bija tas, ka tur būs tas, kaut kas, vārdos nenosaucamais.. Es pat nezinu- kāpēc tieši, bet- nekad nav saistījuši keni, gluži pretēji- notiek iekšēja atgrūšanās.. man nebija vēl ne 18, kad vēlējos satikt kādu Puisi, kuram es būtu- vrb rokas... vrb- kājas... vai- acis... tik ļoti gribējās mīlēt to, kas- Cilvēkā iekšā.. Zinu- atkal kādam šķitīs, ka kārtējās pasaciņas, lai!!! Rakstu to, kā ir. Satiku. Tikai- pārāk ātri- pazaudēju.. pavisam..
.... savu īsto Vēstījumu- gaidu joprojām. Man pat liekas, ka zinu, no kura krasta tam jānāk, tikai- vēl tā pudele- ceļā....
Atslegas vārdi: ceļā3
.... Kuku!!!! šitādu vēstījumu saņemt- tad es- goda v.!- attīstītu pasaules rekordu- maratonā!!
Džins pudelē .... tas var izrādities Sandis !
...Pasmaidīju, arī es sev biju "uzbūrusi" iztēlē...to tēlu- miesasbūve, matiņi, augums...
"Figņa" tas viss...
Ir magnētiņš...un viss pārējais tad mazsvarīgi!
Viss, Alisīt, ir sajūtās, un- tikai. Ja agrāk man šķita, ka patiktos tāda garuma un tādas miesasbūves un vēl- šitādiem tur matiņiem, un kas ģērbjas, savukārt, tā, tad tgd man- viennozīmīgi!- skaidrs, ka tad, ja sajūti to īsto fišku, viss parējais kļūst- mazsvarīgs :).. pat nepamani vairs- neko!!! .. Ja es jūtu to magnētiņu, kas neļauj Viņu neapskaut- cieši cieši, neskatoties- ne uz ko!- pat uz to, ka, iespējams, esmu nikna, tad... nu tad vnk- IR!!
..tas nemaz nav bērnišķīgi...gaidīt SAVU VĒSTĪJUMU...
Jo sagaida tikai tie, KURI GAIDA!!
man šķiet, visu mūžu esmu bijusi sapņotāja...Tātad- īstais vēstījums nav bijis, lai gan ir bijušas reizes- jā, IR!...Bet paiet laiks....un saproti, ka kaut kas falšs bijis....tajā!
Esmu sapratusi, ka bieži vien iedomājoties ...un turoties pie tā, ka tam jābūt tieši tādam, kā iztēlojos....esmu sapratusi, ka nē....tas man nav jāizsapņo precīzs..punkts pa punktam.....tikai sajūtas...tās ir sevī jālolo, sajūtas....kuras man pateiks- jā, tas ir priekš tevis!
Skaists ieraksts, Ingrida....ļoti!
.... negribas neko bēdīgu, bet- nu uztrāpījās dziesmiņa- šī. Nevaru neievietot. Kkā liekas, ka- iederas gan... ja sirsniņa lauzta reiz, tas jau nenozīmē, ka tā nevar sadzīt, ar laiku, protams, un tad- atrast Vēstījumu- Citu... tikpat- Savu... vai vēl- ļotāk..
......................................................................
.....................................................................
Jauku Visiem- pēcpusdienu un vakaru /visus pēdējos vakarus, kad braucu, ir- migla.. grūti braukt, bet- skaisti!/
.... jā, Lilij. Reizēm tā, kko savā nodabā domājot, aizej tik tālu, ka- sabīsties.. atpakaļ tad- pret vēju.. nesen man tā bija, to pudeli meklējot..
.... man vsp šķiet, ka tad, ja Tas patiešām ir Tavs Cilvēks, tad- visskaistākais ir tas, kā jūs vieno- klusums... vrb viļņu čala, vrb- kāds kaijas brēciens, bet- nevajag lieku- vārdu.... Manā dzīvē- tas bijis tik vienreiz, bet- bezgala ticu atkal!- savu Vēstījumu nepalaist- garām.. :)
..Patika Tavs ieraksts.. Negribas neko neko teikt..vnk.iztēlojos jūru..viļņus..un meiteni, kura iet pa liedagu.. ar savām tikai viņai zināmām domām..
Kādreiz arī teikt neko nevajag..tikai paklusēt blakus.
Man prieks, Ineta!!! Ir- tā vērta!!!! Tici!!! Ir!!!
Noskatīšos filmu tagad.
.... lai nu paliek, Juta, labi??.. es nespēlēšos atk kariņos ar apslimušiem cilvēciņiem.
Nebojāsim atkal to skaisto, kas ap mums un- mūsos
Un- protams- paldies Tev! Cilvēkam IR nepieciešams sajust Cilvēkus, lai nu cik mēs katrs stiprs vai vājš- būtu.. Es patiešām pieņemu kritiku, kad tā- vietā; ne jau Ineta, Lāčuks, IlonCis un vēl citi- vnm- pa spalvai; un- paldies Viņiem par to! Tad- sevī paspurojos.. nomierinos.. padomāju.. un- saprotu: jā, man nebija taisnība!!.. Tas, kas man vēl jāiemācās- kļūt imūnai pret klajiem apmelojumiem. Gan jau, ar laiku
..es vakar redzēju uzzibsnijam El paso,un tik pat ātri pazūdam,..man izlikās,ka man šilierējas,bet ir skaidrs viens-kāds ap sevi taisa lielu ažiotāžu,jo ir galigā sexbadā!...
Ļoti patīk šī filma, sen sen neesmu skatījusies- ar Kevinu Kostneru galvenajā lomā; būs jāieplāno "filmu vakars"
/Cap! Esi mīļš- atsaucies!!! kārtējo reizi grib man iegrūst nazi ribās, piesienot lietas, ko mūžam neesmu darījusi un- nedarīšu!.. es nevēlējos noreaģēt- bet- kā citādāk man izturēties pret klaju apvainojumu??/
.... tas jau, Ineta, ir visos, vsm- lielakajā daļā- no mums... tas bērnišķīgais trauslums... tā Ticība, kura, neskatoties ne uz ko, nezūd.. Viena daļa to, iespējams, slēpj, aizbarikādē sevi citiem un bieži- pat paši- sev.. nu tā.... kad ir karsts, es pa pilsētu bieži eju plikām pēdām, nē, ne jau lai pievērstu sev uzmanību, galīgi nē!, man vnk patīk sajust- Zemi, jo- sajust To- sanācis- daudz par maz... un tad, tas bija iepriekš iepriekšājā vasarā, kad pretī nāca tāds pats, baskājains Puisis, uzsmaidījām viens otram, jo- sapratām- esam frekvencē- vienā.. .. ja, es atceros vēl tgd, kādi Viņam bija šorti, kāds- krekls, bet visvairāk patika garie, astē saņemtie, mati..
... izklausās bērnišķīgi un trausli...bet pieaugušie zaudē šo jauko zemapziņas spēju -sagaidīt vēstījumu, sajust , pa lielai daļai... interesanti, ka Tevī tik daudz tā pirmatnējā!