Protams , viss būs tā kā būs - tāpēc ka tā jābūt  

....  
Būs jau labi.. būs tā, kā- jābūt :)

... pareti paklausos latviešu mūziku... Atālu, Mielavu- jā... citus- kad uznāk.. paldies vēlreiz Tev, Omīt- aizklausījos- tekstā...

.... klusums- arī skan.... par neapdzīvotām salām.... par jūrām, neatrastām.... ka trūkst man tavu glāstu.... es tevi, klusi klusi, šim salam- nolaupu.... no Ticības līdz Zvaigznei- nu mūsu klusums skan.... un sali nebūs ilgi.... klusums arī- skan.... no Ticības- līdz Zvaigznei..... līdz- Zvaigznei.... Tai....

Jā .... es atkal būšu dievs , kad nonākšu Debesu Valstībā  

Tev, Kuku, par visu to labo, ko dari- te, tiks atmaksāts- trīskārši, vsm; mana pārliecība- visdziļākā

..... un- Tevis ievietotā dziesmiņa, Omīt Labā, ko klausos tgd- ir tas, ko man vajadzēja, lai izraudātu sevi- pirms nakts.. Rīt taču- diena- jauna!

Jā , nav ko daudz gremdēties nostalģijas akvārijā  

Paldies. Visiem. Paldies, no sirds :)
Es varu izdarīt to, ko varu, bet- nespēju to, ko vnk- nevaru.
Pēdējā nedēļa vsp bija dramatiska gana, ne- saistībā ar uzrakstīto, vairāk- saistībā ar asinssaitēm.
Esmu stipra, zinu, dzīve vnk nav devusi iespēju- tādai nebūt. Nopinkšķos un- eju tālāk. Ar paceltu galvu, protams .. aiz to- daudziem esmu nemīļa, jo nedalos tajā, kas sāp.
Paldies, Omīte Labā, Ati, Līva, Lilij, Romi!   Es, no Jūsu teiktā, izlaižot caur sevi, guvu- daudz. Man prieks, ka neatklājos te- velti. Vnk- cilvēcisk, paldies! :)
Arī Tev, mans nepātrvērtējami jaukais, Kuku! Pasmaidīju- gan

Padomi nedošu , iedošu uzlabotu bloga bildīti  

Kādreiz ir labi nedarīt NEKO..Kamēr viņš, tas cilvēks iekšēji nenomierināsies pats, Tu neko reāli nevarēsi līdzēt. Taču gan viņš novērtēs Tavu uzmundrinājumu un tikai šobrīd viņš ieslēdzies savā pasaulē. .. Nu nezinu..grūti vēl ko ieteikt.. katrs gadījums ir atšķirīgs..
Turies!

mežā auga priede...atskrēja mazi divkājainie...apsēja visiem kociņiem bantītes, iezīmēja ar krustiņiem-un jau kalkulēja-te būs dēļi grīdai, te būs galdiem, te būs pirtiņai...bet kāda priede----nederēja viņiem...tā bija Izredzēta nodzīvot savu PRIEDES mūžu

Ļauj savaij sirdij brīvi pukstēt,
Vai laime smej,vai bēdas spiež.
Ļauj viņai mīlēt un arī ienīst-
Neklausies,ko ļaudis spriež...

Nemēdzu es savas problēmas citiem uzkraut.Tie,kuri vaimanā par grūtu dzīvi,uzkrauj daļu negatīvā tam otram.Nekas no tā nemainās,tikai vel kādam ir pamaitāts garīgais.
Tāpēc,labāk iepriecināt to otru,un kad viņam ir priecīga seja,arī pašam paliek labāk.

Ingrida, es varbūt ne tik tieši par tēmu.
Man arī nepatīk, kad grūtā brīdī, man uzbāžas ar saviem padomiem, ar līdzi jušanu un tā tālāk. Ir bijušas dienas, kad pat telefonu gribējies izmest pa logu.
Bija laiks, kad man bija, bija lai iedotu arī citiem. Draugi brauca ciemos. Mainījās dzīve, draugi bija, bet palika ļoti nevaļīgi. Iet labāk, tie paši mīļie cilvēciņi sāk žēloties, ka viņu dzīve nav kārībā.
Cilvēks ir aktieris un es arī mācos neizrādīt savu garastāvokli. Sava dzīve katram pašam jāizdzīvo. Jo man ir draņķīgāk, jo mazāk ar kādu dalos.

Paldies, Lāčuk!
Īstenībā- viedi vārdi, ko uzrakstīji..  Pati jau arī esmu devusi gana iemeslu, ar savu brīžam pārsakāpināto emocionalitāti, neticēt. Bet es taču patiešām mainos!! Es jūtu, ka tas lēnām, bet notiek!! Es patiešām cenšos mācīties no savām kļūdām!! .. ai, ne jau par to te stāsts... rakstu un domāju, aiz to...
Paldies Tev- vēlreiz!

Daudziem patik makslas filmas-Troja-lai vero realo dzivi...bez pukem...

/Man šodien amigos gļuko, uzrakstu, un sviež- ārā../
Alisei- jā, to jau es daru, tikai, kā jau cilvēciņš dzīvs, bieži "noraujos"- jūtos aizskarta, nenovērtēta.. pasaku ko lieku.. nu tā.. kaut- cēloni visam- taču brīnišķīgi zinu!!
Jā, tas laikam ir vienīgais- lūgt, kā nu to māku es, lūgt no sirds...

Mans uzrakstījums 13:17- Vasilijam

P.S.Ar istajiem Steika versiem...

Vai tad tada momenta ari kadu Vestnieku no Kinas parraudzibai neatradisi tiesi Odesa-saubos...reklamai.