.... Spēka un Varēšanas vietiņas
11. okt 2014. 17:18
Mums katram ir savas- Spēka un Varēšanas vietiņas.
Arī tad, kad, šķietami, apdzisis kāds lukturītis- sevī.
Kad bija sagrābts un aiznests- maisiem!- lapu kapiņos- vienos un otros, sadegtas svecītes, un tā.. izrunāts, kas runājams- TUR.. tad- saulīte- pēkšņi!- apspīdēja manas bērnības- jaunības AKU, aku, no kuras dzēra arī mani Bērni. Nekur!, nekad!- neesmu dzērusi tik garšīgu ūdeni!!
Atcerējos manis izdomāto spēli bērnībā, kas sākās tieši no šīs- akas:
- Vai cāļi atvesti? /jautā tie, kas stāv pie akas/
- Kur viņi ir? /pretjautā- akas celiņa galā- stāvošie/
- Turpat, pie kaimiņsētas! /atbild tie, pie akas, un, šim teikumam izskanot, drīkst ķert tos, otros- līdz kaimiņsētai; noķertie- nākamie ķērāji /
Katram jau ir savas, tikai savas- spēles, kuras "mantojumā" nododam- bērniem.
Un tagad... tgd atkal ir tā sajūta- šķietami- esmu padzērusies.... kaut aka, jau gadus padaudz- sausa..
Atslegas vārdi: aka0
Komentāri (50)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Vasilijs P. 12. okt 2014. 11:12 Cels uz
Pirti,
Kur var
Daudz udeni
Nest
Ingrida X. 12. okt 2014. 11:06
Tur māte no akas ūdeni nes,
Pa kurlaiku māt, ābeles,
Kas bija tik kailas, kad es te skrēju,
Pa kurlaiku tās uzziedēja?
Balts ziediņš, kā zvaigzne
Pie kājām man krīt.
Ir pasaule tikko radīta,
Es eju to apskatīt,
Es eju to apskatīt..
Ingrida X. 12. okt 2014. 10:40Un šorīt, tāpat ka Ineta, noskatījos gan šo, gan citas šī pāra dejas.... vakar pazuda skaņa, tgd- jau pie mūzikas... Ļoti, ļoti, ļoti!!! .. Cilvēka spējas un varēšana- IR neizsmeļamas, un- plusā- protams, bezgalīga uzticēšanās- otram.. "Mīlestība rada brīnumus", jā, talants, protams, darbs, to izkopjot, bet- pāri visam- UZTICĒŠANĀS LĪDZ GALAM
Paldies vēlreiz, Frēzij!
Ingrida X. 12. okt 2014. 10:32... tam kokam, pie kura Tev patika lasīt gramatu, ir- ACS!!! Bildītes labajā pusē- viena traki vērīga un vieda- acs!!
Ingrida X. 12. okt 2014. 10:29... vēlreiz pārlasu, noklausos, noskatos to, kas likās- kkā ļoti vērts
Tgd- Frēzij, Tavu vēstījumu.. pat man, lasot to, uzvējoja drusciņ skumjas... tai pat laikā- kā mīļi, viens pie- otra, sēžat uz tiem mājas pamatiem, veroties liepā, bez šūpolēm.. Pievilku bildīti tuvāk- liepu ziedēšanas laikā... un tas, kā tur bariņā, tik silti kopā Jūs- tām skumjām dod jau citu, daudz gaišāku skanējumu.. Dabīgi, ka laiku atpakaļ- nepagriezt.. Atcerēties, pabūt, ja iespējams.. kko gūt.. kko noraudāt.. par kko pasmaidīt... un- bezgala forši, ja izdodas radīt, un- gan jau izdodas arī!!- atkal citas- Spēka un Varēšanas vietiņas.... Kaut to, ko spēj Vistuvākie, kamēr un kad- esat kopā- to nespēj un nespēs- nekas cits uz Zemes šīs!!.. nu vot..
Ineta L. 12. okt 2014. 09:18Frēzijas ievietotajā video..., noskatījos vairākas šī pāra dejas- jā spēks, varēšana un bezgalīga uzticēšanās tais cilvēkos
savsem k. 11. okt 2014. 23:12Jā , spānus nevar aplauzt tikai helikopters - viņam salūzt propelleris . Labunakti !
Ingrida X. 11. okt 2014. 23:08nu nevaj = nu nevajAG ..
Ingrida X. 11. okt 2014. 23:07Neslēpšu- man baigais prieks, kad tieku- saprasta!!! Es vnm esmu zinājusi, ka Labā- Pasaulē šajā- daudz vairāk, kā melu, liekulības, izlikšanās.. tāpat, kā- dziļdziļi sevī- saprotu tos, kas blefo; ne jau aiz Laimes, dziļas.. un- man patiešām žēl, ja esmu kādam/-ai aplauzusi spārnus... jo- LIDOT- pa reizītei- alkstam- visi!!.. tikai- nu nevaj to paņēmieniem, melīgiem, tas nepatīk- gauži!!... :)
Ingrida X. 11. okt 2014. 22:58... un- neapčakarēt to, kas- DOTS!!!
Ingrida X. 11. okt 2014. 22:57... mums, Manu Jauko Kuku- vsp- priekšā- Mūžība- būt- TE!!
Ingrida X. 11. okt 2014. 22:55Frēzij!!!
Man prieks, netēlots prieks, kad trāpu ne tikai- uz stīgām savām... izlasīju, klausos... bet- nezinu- aiz ko- pazuda- skaņa.... skatos.... kādreiz- grāmatu- lasīju mazupītes vidū- Ķaukuļgravā.... un- izlasītais- atmiņās- sajūtās- joprojām... uz akmeņa, kur kādreiz, it kā, Aspazija esot- sēdējusi..
savsem k. 11. okt 2014. 22:50Man arī vectētiņi un vecmāmiņas , bet bieži pie viņiem nestaigāju ... mums taču vesela mūžība priekšā - blakus būt
Ingrida X. 11. okt 2014. 22:47Tur- manas abas Vecmāmiņas un Vectētiņi, man Tētis un Krustmāte.. mana Mīlestība, Pirmā... tad?? es vnk- bišku- pabiju- ar Viņiem .. un tas- pabūt vnk- tā- ir daudz- DAUDZ
savsem k. 11. okt 2014. 22:45Es jau par sevi to teicu ... man labāk patiktos klasiskai variants - spokoties vecā pilī
Frēzija v. 11. okt 2014. 22:44 Sveika, Ingrīd! Tu uzvēdīji atmiņas par bērnības aku, brīvlaikos uz turieni bij mans ceļš, bet ne jau uz aku, uz stalli, kur tēvs apmācīja jaunos zirgus, man ļoti patika, viņi ir īpaši dzīvnieki, viens it īpaši - redzēja viņš ar vienu aci, bet bij ļoti labsirdīgs un man šķita viņš tik uzmanīgi manī klausās bij arī tur šiem aka, ļoti dziļa uz 14 grodiem un tajā lūkojoties, es redzēju mākoņus, ūdens - ledus auksts, staļļa vairs nav, tēva arī, nezinu - aka varbūt arī pastāv vēl arvien, neesmu tur bijusi. Savās vecajas mājās, kuru vairs nav, izņemot pagrabu un kokus - manus no bērnības jaukās ............ šeit man patika uzturēties un lasīt grāmatu ....
..... dīvains palicis, sasakņojies kā galds, kādus gadus atpakaļ bijām aizbraukuši, bij patīkamas skumjas ....... visss aizgājis ir tālēs zilajās ... laiku nevar pagriezt atpakaļ .... liepa pie mājas pamatiem vairs tik, kur tēvs bij iekāris šūpoles.
Tā kā tas viss ir diezgan tālu, veldzi gūstu pie dabas, savā mazdārziņā un pie jaukas mūzikas, viens gabaliņš no manis, kas dikti iepatikās
.... ar uguntiņu
Ingrida X. 11. okt 2014. 22:43.... es nespokojos, mans Jaukais Kuku!; bija sajūta- esmu starp- savējiem; goda v.!
savsem k. 11. okt 2014. 22:39Kapiņi nav tā vieta ,kur man ļoti patiktos spokoties ...
Ingrida X. 11. okt 2014. 22:06.... man šobrīd- tek asaras.... bet- tā vajag!!! ir reizes- kad vnk tām- jāiztek...............
Ingrida X. 11. okt 2014. 22:04... arī Kapiņi tad, kad esi tur viena, var kļūt par tavu- Spēka un Varēšanas- vietiņu .. vēl, būdama bērns, sapratu: man jādzīvo arī par Tēti; jā, ne viss sanāk tā, kā gluži gribētos, protams, paķeru par strauju, daudz ko, bet.... To- Aizlidojušo- daudz par daudz.. aiz to! :)