Ingrid, komentēt man nebija ko ..... pie pēdējās naktssveču bildes, bet aizkustināja dikti

... pats jaukākais- tas- ne tuvu!!- nebija Vēstījums- drūms!!

Ineta.
Tu tikko man, vienai pusvilcenei, kaut arī cilvēcīgai, ļoti- izsiti asariņu!!.. tā vajag

..... man nekad nav patikuši pūļa pasākumi, nekad!!! Tā, kā tgd- daru bieži: sakopju, aizdedzu, aizbraucu.... lai atgrieztos- vēlāk.... kad tikai tumsa, gaismiņas un- tas, kas virmo- gaisā.... mans fotoaparātiņš neķer visu kopainu, bet- esot tur, tik vēlu, vienai- tā ir.... man vnk aptrūkās vārdu, lai noraksturotu.... tā ir Dvēselīšu- Sasaukšanās.... vrb tā...

Es- saku vēlreiz- tas, kas bildītē, ne tuvu tas- kas- TUR.... un- galvenais- baiļu ne vismazāko!!!.... Šis vakars, vēl pie tam, tik mierīgs un silts, ka- jā, es mzl pat jutu, ko vēsta šie gaismeklīši .. man ....  

... un tad- filmas ierosināta, paņēmu kabatas bateriju, un devos turp, kur viss pasāciens sen- beidzies... kur tikai- dvēseļu uguntiņas- tūkstošiem!!!- izgaismo VIETU ŠO!!!
............................................
.. ceļš turp:

... līdz tām- dvēseļu gaismiņām- vēl metru- pārsimts....

Es šovakar noskatījos filmu, pa TV, kaut skatos ko- ārkārtīgi reti, netīšām uztrāpīju tai, kurai man- vajadzēja- uztrāpīt!! - par sievieti Mēriju /Sandra Buloka/, kas, savos mūžam sarkanajos zābakos, dara to, ko vnk- dara; ne velna nesijājot un nefunktierējot- kā tas- no malas. Jā, mēdz būt apnicīga un uzbāzīga, kā dažiem šķiet, savā neaprēķinātajā straujumā, kaut grib jau tikai- labu!..; bet- vārdiņi, ko Vīrietis viņai pasaka beigās: "Tikai nemainies!"- pasaka- VISU!!!

Man, kā jau esmu teikusi, nekad nebija lauku, tādā nozīmē, kādā tie patiešām- ir lauki... Bet- nu viss, kas bija mammas mājā un- ap to, tmr deva šo lauku- sajūtu!! Bija /ir/ pagalms, kur vasarās tika izstiepta vanna, skārda, protams, tajā uzsila ūdens, un tad nu ņēmāmies- uz velna paraušanu!! .. īstenībā- ja atceras visus tos piedzīvojumus un tā- tas vnk bija- vairāk kā forši!!

Jā, Daiga- ir gan :)
Un, gadiem ejot, aizvien vairāk saproti šo vietiņu- ĪPAŠO nozīmi
Man šķiet- es tik agri neapjautu to, ko mani Bērni- apjauš jau šobrīd... atceras tādus- šķietamus sīkumus- kas saistās ar to pakāpienu, vai to- stabu, vai tieši to ābeles zaru... nē, man jau prieks, protams!, bet- vai tas ir Dzīves pulss, kas sit aizvien straujāk, es- nezinu!!! ..  

Interesantākā aka bērnībā bija pie babiņas un dzeda laukos, plata, iekšpusē ar apsūnojušiem laukakmeņiem izlikta un to interesato pacēlājmehānismu. Man tik ļoti gribējās skatīties tur dziļumā, bet tiku vaktēta un pie akas pielaista tikai stingrā lielo uzraudzībā. Āderes mācēja meklēt vectēvs pats. Aka bija centrālā vieta lauku sētas pagalmā, visi gājumi bija ap to, gar to

Mums katram ir savas atmiņu vietiņas...... nu tās.... kurās atgriežoties..... mēs atgūstam  spēku un varēšanu......