Vakar ap pusdienlaiku vietā, kur esmu, bija ļoti saulains. Atradu brītiņu izrauties un- pastaigāt.. tāpat- papriecājoties par krāsiņām, kuras te vēl tik košas, par zilajām debesīm, saulīti... Nu tā... un tad- nu tad izlasīju ko tādu, ka manai pasaulītei atkal tika aizvērtas debesis- ciet... gadās... man jau šķiet, ka katrs to sajūtu, vairāk vai mazāk, zinām...
Tad- skatījos pa logu, un vienā momentā aptvēru, ka viss jau mākoņos, pelēkos un tādos pat draudīgos!! Kur, no kurienes viņi uzradās?? Nezinu!!! Un tas viss kkā sagāja kopā, tas, kā es jūtos, un tie mākoņi, ne no kurienes...
Un tad, jau vakarā, te, blogos, klausījos Alises ievietoto dziesmu... Un tas viss bija- vēl vairāk kopā...
Bildītē no vakar-pēcpusdienas ir tas, ko vēlos pateikt sev un citiem:
Jā, mūsu debesis mēdz aizvērties, tā tas notiek, iemesli ir dažādi, un nav šoreiz no svara- manējie; bet- paskatieties!!- kā tā saulīte tomēr laužas laukā!! :) .. Un- gan jau tā izlauzīsies, atkal, lai kā liekas brīdī tajā
/man patreiz neko negribas runāt, nav jau arī laika- bija tikai neliels pārtraukums; bet man vnk lauzās- tāpat kā saulīte laužas ārā- to pateikt TIEM, kas mani sapratīs /
Atslegas vārdi: ticot0
A smuki.
Gan jau tāpat lēnītiņām, Romi, viss vērsīsies uz labu :)
Paldies par smuko ziemas skatu, bet- nu nav ziema mans gadalaiks; man patīk, patiešām patīk rudeņi un- pavasari, tie pārejas, vai, kā es saku- vējjaciņu laiki
Tad, Kuku, kad tās debesis aizklapējas, tad vnm, vsm man, ir sajūta- kā tunelī.. bet vnm jau ceri, ka tā galā tā gaismiņa būs, līdz- parādās arī
Nu ... tas nebij tunelis ar spožo, balto gaismu galā
.. melnas domas melnā dienā .. baltu pleķīti- ieraudzīja
Lai sekojošajā- tas pleķītis, nu baltais, lielāks un lielāks!!
Jā ... melnā pakausī melnas domas melnā dienā domājās
... nu re- domu tad uztvēru!!
Jā , kā nēģera melnajā pakausī
... tumsa kā nēģera- kailais pakausis
Jā tieši tā ... tumsa kā nēģera ...
Zinu, Alise.
Un- man milzīgs prieks, ka jau pāris vakarus satieku te- Tevi!
Saskumu jau, ka arī esi no šīs vietnes- pagājusi maliņā... aiz to..
Ko ta nu, Kuku .. visu dienu- ar lukturīti jāstaigā...
Savējie sapratīs! ..un saprot!
Pie mums gan Saulītes nava . Pamodos no rīta , paskatījs pa logu - ārā vakars tumšs ...
Ne tas vien, Bosik, gadās
.... gadās :)
Tavu kodēto ziņojumu nesapratu, Vasilij, bet- tāpat priecājos, ka pabiji te! Tu jau zini, ka es zinu- Tu esi labs cilvēks, neskatoties- uz vismaz man- miglainajiem vēstījumiem
Andri. Smukas bildītes :) .. sviestā?? .. nedomāju gan
Omīt, Labā Omīt!!
Katram kalnam- savs mākonītis
.... katram zaram- savs putniņš... katrai puķītei- sava bitīte.... jā, tā tam vnk vajadzētu- būt... Paldies, ka saprati un- ka tici!!
Paldies, Lilij, par puķītēm- to no Tevis- daudz, daudz, daudz, daudz....
Būs jau labi. Man reiz kāds labs draugs teica, ka tik daudz sāpju rodas no tā vien, ka cilvēki neizrunā lietas. Tā vietā, lai vienkārši pajautātu: Vai tiešam tas bija jāsaprot tā?, katrs skaidro notikušo pa savam, līdz.... līdz izdara to, ko izdara.
Izspēlējam aizvainojumus, klusēšanas... gaidām, kurš pirmais sāks runāt, un- tad nu tās debesis vienreiz ir ciet...
Tikai- atkal mana dziļākā ticība- kamēr cilvēki vēl ir zem šīs saules- nu nevar, vnk- nevar!!- tā, līdz galam- pārvilkt svītru kkam nozīmīgam un īstam. Šī ticība mani stiprina :)