Mums katram uz Pasaules ir Cilvēki, Vietas un Notikumi, kas- ierakstījušies uz mūžīgu palikšanu... esot- domās, sajūtās- ar TIEM un TUR, kļūstam/esam TIE, kas esam, bez tiem uzslāņojumiem un visādām stulbībām, ar kurām ir bijis un ir- jāsastopas.
TUR ESAM TIE, KAS ESAM. Tur ir- mūsu DVĒSELES, skaidras, bērnišķīgas un trauslas...
Šodien, parunājot ar vienu draugu, pavisam par ko citu, atcerējos Cilvēku, kurš reiz krustoja- manu ceļu. Viņš bija- CITS. Atcerējos, mūsu "morzas ābeci"- tos griestu lampas uzdziest- nodziest klikšķus, kur- katram skaitam- savs vēstījums... 1x- domāju par tevi.. 2x- ilgojos.. 3x- atnāc, lūdzu.. Mana māja- gravas vienā pusē, Viņa jumtistabiņa- otrā...Bet, kā jau tas gadās, biju jauna un dumja; skriet?? naktī?? pāri gravai?? kad līst nežēlīgi??.. un- neaizskrēju.. daudzreiz neaizskrēju... Viņš bija- CITS. Jumtistabiņas "interjeru" veidoja dēļi, ķieģeļi un vecās vācu kapsētas režģi... un- grāmatas, grāmatas, grāmatas.... Skolotājs pēc profesijas, Dzejnieks- dvēselē...
Bet- tie, ar spārniem, jau dzīvo ļoti ātri... Man šķiet, pat tgd neesmu aptvērusi visu to, ko man iemācīja- VIŅŠ... CILVĒKS, kas krustoja muļķa maksimālistes- ceļu... Glabāju Viņa dzejoļus, glabāju atmiņas par mūsu stopētāju gaitām... bet- pāri gravai neaizskrēju- daudzreiz... Tagad... tagad- ziemā, basām kājām aizcilpotu, jo- VIŅS bija- CITS.
Jā, šī dziesma, man tik tuvā IgoraTalkova dziesma, arī - viena no tām- Dvēseles dziesmām:
Atslegas vārdi: tur0, kur mūsu Dvēseles0
Paldies, Romi! Liels liels paldies!!
Šoreiz Tu trāpīji 10-niekā; mani, tāpat ka klausītājus zālē, patiešām aizkustināja mazās Diānas priekšnesums!! .. Meitenīte gatava iet, meklēt, atrast to, ko Vecmāmiņa zaudējusi... jā, mzl skumji, protams... bet tāda jau šajā pasaulē- lietu kārtība...
striptīzs tas ir
Man prieks, Raisa, ka pabiji te! Jā, man vnm prieks, ja cilvēks izlasa, ja ir ko pierakstīt- pieraksta, kaut pāris vārdu... es patiešām priecājos, ja kādam manas emocijas likušās kā vērtas, un- radušas atbalsi!!
Var jau, protams, arī kādai domai oponēt /kaut šoreiz uzrakstītais nebija tāda satura, lai rastos diskusija ar dažādiem viedokļiem/; bet- ienākt un iespļaut- tas jau liecina par to spļāvēju, ne mani, tā gan
/gadījies- arī pati ne vnm esmu attiekusies gana korekti pret otra uzrakstīto, bet- to apzinoties- no kļūdām mācos/ ..
Paldies, Elita, par uzrakstīto!
Mums jau katram, man šķiet, ir kādas atmiņas, kas- ar gadiem- guvušas citu nozīmi. Nē, tā nozīme netiek piedomāta klāt, tā nav, vienkārši ar laiku skaidrāk saprotam, kas ir, kas nav- kā vērts.. Es pat nesauktu to par mīlestību, nē, Viņš savā, ļoti savdabīgā veidā, drīzāk kļuva par tādu kā Dzīves Skolotāju, uz laiku, kas bija atvēlēts- mums. Un tad... tad jau nāca viskautkas cits, jo krīta putekļi jau no pirkstiem- nobirst...
Ja te šobrīd kāds kasās, tad tā esi- Tu, Lita.
Ar kādām tiesībām Tu komandē, ko man klausīties, ko nē??? Pie tam- tik uzbrūkošā tonī. Kā man rakstīt, kā- nē??? Vai te stāsts par sērām??? Un- ja arī būtu- tad tas būtu mans stāsts, kuram droši vari iet ar līkumu!! Vietas te pietiekoši, man šķiet!!
Liekat tiem krievu izcilajiem dziedātājiem, māksliniekiem mieru, ko varat kasīties kā pusaudži.
Nu tak beidzat vienreiz sērot par Coju un Talkovu.Prātā visas neadekvātās fanu rīcības krieviem, kā Coja kapu piemin Krievijā.
Sirdsisrptipīzi jāpasniedz savādāk.
tekstu man no mutes izņēmi...un zini-ir jauki,ka palikušas vismaz atmiņas,citam nav pat to.
Paliekam vecáki-aizvien biezhák uzzinám séru véstis..Ja jauníbá káda AIZIESHANA bija tragjédija ,tad tagad jau dríz TÁ bús statistika...Mierina vienígi doma,ka TUR Vinjá Saulé ir jau ,,savéjie"......
Tava novélojusies Mílestíba pret to Puisi-dzejnieku ,varbút,Vinjam jau tad bija zináma......Tagad vari vien pie tá Puisha atdusasa vietas aiziet,domás parunáties...
Поэты не рождаются случайно
Они летят на землю с высоты
Их жизнь окружена глубокой тайной
Хотя они открыты и просты ..
Ko vēl te iesviedīsi, Vasilij???? Nu??? Tālāk???
Mila ar dzivniekiem...
.... jā, skrietu.
Esi tik laipna, Viszine, un, kā jau reiz lūdzu- nelien manos blogos!!
Nekavē sev laiku, palaidīsi ko svarīgāku garām- /Prostitūtas daudz palaiž garām/....
.... tie, ar spārniem, jau dzīvo ļoti ātri...
1956. - 1991.
1962. - 1990.
1950. - 1989.
.............................................................
....
tagad gan skrietu???!!! jo izrādījās CITS...pie vardītes neskrēji...
es gan, ja pieņemu Vardīti, vai Eža kažociņā...bet Izģērbts izrādās-Princis....neskrietu ne pie eža, ne vardītes...jo tie patika tādi, kādi bija...tad Princim jānāk tomēr kā trešajam Tēvadēlam...bet tam-kaķis pasists padusē-pasaku motīvi.
...TU jau kā Solveiga...raudi pie Loga...bet TAS-dzīvo bez tevis...savu dzīvi.
/Prostitūtas daudz palaiž garām/....
Protams, Ilzīt!!
Gaidīt,cerēt,sapņot,ilgoties..................... Pārpratu......................viss būs labi!
maza kļūdiņa:
.. un jutu, kanegribas sākt sarunas ..
Nē, tas par to negaidīšanu- bija vakarvakarā, Ilze! Uzrakstīju, ko domāju un jutu, un negribās sākt sarunas, par to tas bija .. Tā reizēm mēdz būt.. Man likās, ja sākšu te ko pārspriest, tad pazaudēšu to, ko man negribējās vakarvakar pazaudēt, nu- to sajušanos... klausījos Talkovu, Coju... nu tā kkā... zināju- Cilvēki, kuri izlasīs, ja izlasīs- sapratīs, ka reizēm tā ir un neņems ļaunā
Protams, ka cilvēks vnm ko gaida!!! Kā tad bez tā!!! ... man pat šķiet, ka dzīvot režīmā "gaidīt", jau kļuvusi tāda kā norma .. es jau nesaku, protams, par visiem, bet, esot tālumtālu, nemāku izdzīvot šo laiku- te, gaidu to laiku- mājās..
Jaukas un patiesas domas, bet tas,ka neko pilnīgi negaidi...........................es vienmēr kaut ko gaidu.Citreiz apzināti...........citreiz nē,bet ja neko negaida.................vai tas nav tukšums?.........................Vienīgi ja uz mirkli.