Mums katram uz Pasaules ir Cilvēki, Vietas un Notikumi, kas- ierakstījušies uz mūžīgu palikšanu... esot- domās, sajūtās- ar TIEM un TUR, kļūstam/esam TIE, kas esam, bez tiem uzslāņojumiem un visādām stulbībām, ar kurām ir bijis un ir- jāsastopas.
TUR ESAM TIE, KAS ESAM. Tur ir- mūsu DVĒSELES, skaidras, bērnišķīgas un trauslas...
Šodien, parunājot ar vienu draugu, pavisam par ko citu, atcerējos Cilvēku, kurš reiz krustoja- manu ceļu. Viņš bija- CITS. Atcerējos, mūsu "morzas ābeci"- tos griestu lampas uzdziest- nodziest klikšķus, kur- katram skaitam- savs vēstījums... 1x- domāju par tevi.. 2x- ilgojos.. 3x- atnāc, lūdzu.. Mana māja- gravas vienā pusē, Viņa jumtistabiņa- otrā...Bet, kā jau tas gadās, biju jauna un dumja; skriet?? naktī?? pāri gravai?? kad līst nežēlīgi??.. un- neaizskrēju.. daudzreiz neaizskrēju... Viņš bija- CITS. Jumtistabiņas "interjeru" veidoja dēļi, ķieģeļi un vecās vācu kapsētas režģi... un- grāmatas, grāmatas, grāmatas.... Skolotājs pēc profesijas, Dzejnieks- dvēselē...
Bet- tie, ar spārniem, jau dzīvo ļoti ātri... Man šķiet, pat tgd neesmu aptvērusi visu to, ko man iemācīja- VIŅŠ... CILVĒKS, kas krustoja muļķa maksimālistes- ceļu... Glabāju Viņa dzejoļus, glabāju atmiņas par mūsu stopētāju gaitām... bet- pāri gravai neaizskrēju- daudzreiz... Tagad... tagad- ziemā, basām kājām aizcilpotu, jo- VIŅS bija- CITS.
Jā, šī dziesma, man tik tuvā IgoraTalkova dziesma, arī - viena no tām- Dvēseles dziesmām:
Atslegas vārdi: tur0, kur mūsu Dvēseles0
Tiem,kas pret sirds publiskošanu..tad vispār nebūtu ne literatūras ne mākslas,jo bez sirds ielikšanas tik īsa atskaite vien sanāks.
Muļķīte,visa pasaule "drāžās" un ne vienu reizi dienā! Skaties,ka "mīlestība" visiem patīk,kad ir raksts par TO,tad komentāru daudz...
Lai veiksmīte ar Tevi, Vasilij!
Kurs gan cits,ja ne draugs-draudziba-parestibas
Jā, Alisīt- muļķiem visos laikos bijis vieglāk, nenoliedzami!! Bet- vai tāpēc mēs vēlētos būt viņu vietā?? Laikam gan- nē
Attiecībā uz ko man, Gunar, būtu jānomierinās?? Nesapratu gan.. Arī tad, ja esam TE- viesi bez ielūguma, ir jauki, ja mūsu ceļu krusto TIE, ar sirdslukturīšiem. Atstājot pēdas- mūsos.
Romim-
Kurā vietā es stāstīju bēdas? Tie, kas saprata, KO es stāstīju, Tie- saprata :)
Pareizi! Tava un vēl daža laba mūžīgā tiesāšanās- kurš ko dzēsis vai bloķējis- tie ir tie šedevri, kas pasaulē palaižami!! + jautrās bildītes ar kopošanos!! Tā teikt- laikmeta liecības Lai nu tā būtu!
/Tev draugu nav, ar kuriem šīs svētās lietas pārspriest?? /
Ostancino zinu bloks-Snowdens esot pieaicinats noklausisanai proAmerikaniskam operacijam Merkeles kundzes kabineta...nevaru spriest-smags-fizisks darbs...atraitnis(vins it ka vel nav precets).
Piekrītu, Gunār, jo cilvēks gudrāks, jo viņām grūtāk..
Zini, Romi, vai te Ingrida ir uzrakstījusi ko tādu, ko nevarētu lasīt?..Tas ir patiesi un dvēseliski.....es arī aizdomājos par tiem cilvēkiem, kuri man ir devuši sirdī paliekošas atmiņas..
Bet to , ka Tavas jēlības var visa pasaule lasīt, tas Tevi nemaz neuztrauc, Romi???
Mežāzīt-
ja Tu te saklausīji tikai publisku izģērbšanos, tad- neko.. lai nu tā būtu
Beidz domat lielo domu ! Uz pasasaules esam viesi bez ieluguma.Izbaudam visu kas ir mums ir.Jo gudraks,jo grutak.Piemakumi,darbs,veiksme zinkariba nedadz stiprina.Nomierinies!
Tev draugu nav,ka savas bēdas jāstāsta par visu pasauli?! Zini,ka šo var lasīt visi,visā pasaulē,kas tikai prot latviski!!!
Jā .... ja nu tur , sirdī.. slēpjās mūsu trauslās dvēseles
izģērbt sirdi publiski diez vai vajaga
Intresanta lieta sirds striptīze---- viņa nak gan atminās gan ... tagad ... un nesagādā neko...
Kā vienmēr -patiesi...paldies ,Dvēselīt
Es negaidu- neko. Es patiešām- negaidu pilnīgi neko!! Nevajag- neko!!
Klausīšos sev tuvu, un būšu tur, kur man jābūt. Šobrīd