Jā, Ziga- tas jau bija tas, ko ieraudzīju: vienas- atgriežas, otras- aiziet..

kakjene sleepj beernus skjuuniitii-maanju gaajiens-uzkaapa kokaa, pa zariem uz jumta...tad-beernus pupinaaja, nomazgaaja, iemidzinaaja ... tad uz maaju nevainiigi atpakalj.

Я так молила - позови, но ты молчал
Я так молила - удержи - не удержал
Я твой транзитный пассажир,
Меня, увы, никто не ждал
Ты был транзитный мой вокзал.
......................................
Arī tad, kad ne viens ne otrs nevēlas būt ne tas tranzīta pasažieris, ne tā tranzīta stacija, gadās- kad savādāk vnk NAV iespējams!!! Reizēm Mīlestība un konkrētā situācija- nav saliekamas kopā, nav!!

Tur, tai bildītē, Ingrida, otras pēdiņas ved atpakaļ.

sniegpaarslas kriit leeni un smagi...taa kaadaa dziesmaa dzied...bet kaapeec tik smagi?! sniegpaarslaikrist...vinja izbauda vienreiziibu...nesteidzas...taa nav putenju veerpetee veeju dziita...vinja pati kriit no smaga maakonja...tas arii vienreizeeji piepildiits duunu spilvens...paar zemi sliid ituvu nolaidies...viegli to apsedz...es miilu tevi...mana kailaa! un modinaat neveelos...skatos kaa dusi...klusumu paartrauc zvirbulju bari...buus silti-atsedz savu plecu...

.... tās pēdiņas sniegā, kuras neaiziet vienuviet, bija pirmais, ko ieraudzīju šorīt, paskatoties pa logu... nofočīju tgd...

Если хочешь идти - иди, если хочешь забыть - забудь
Только знай, что в конце пути, ничего уже не вернуть.
........................................
Ir jau arī, kad lēmums- aiziet- jāpieņem, to vēloties darīt vismazāk pasaulē!!