* Atsaucoties Lilijas blogam-
Kad sieviete ienāk pa mājas durvīm, viņas krūtīm jābūt ''lielākām'' nekā galvai.
8. janv. 13:23
/šis ieraksts tapis, respektējot autores piebildi pēdējā komentā " tēma tiek slēgta!"/
Raksts patiešām, kā Lilija norādījusi, ir tā vērts, lai izlasītu to pilnībā. Tajā iziets cauri vairākiem jautājumu lokiem. Viens no tiem- cīņa ar vēzi. "Cilvēkam ir jāizlemj- vai nu viņš dzīvos un darīs visu iespējamo, lai atveseļotos, vai pacels rokas un laidīsies bezdibenī."
Lilija ieinteresēja ar oriģinālo bloga nosaukumu- citātu, kas paņemts no konteksta, lika sarunām blogā- vairāk vai mazāk- panesties tieši šo milzīgo krūšu virzienā, kaut, kā jau sapratām tīri labi- tā bija tikai un vienīgi- alegorija, runājot par attiecībām. Nodzīvot laulībā 25 gadus, lai pēcāk spētu atzīt:"Jā, esmu realizējusies kā māte, bet kā sieva vīram... ne", tas vien jau liek saprast, ka rakstā sekojošais būs izlasīšanas vērts. Atkārtošos- ir jāizlasa VISS raksts, lai uztvertu būtību. Vēl tikai pāris nelieli izvilkumiņi:
*Kādreiz domāju, ka ar mani viss ir kārtībā, ka jāmainās vīram, ne jau man! Bet atslēgas vārds ir līdzsvars, kas nozīmē- jāmainās abiem.
* Vēl viens sievietes dvēseles uzdevums- attīstīt sevī beznosacījuma mīlestību ne tikai pret bērniem, bet arī pret savu vīrieti un citiem cilvēkiem. Sievietes bieži saka: viņš mani nemīl... Bet vīrietis nevar mīlēt pats no sevis, viņā nav tādu resursu. Cik ieliksi, tik dabūsi pretī. Ko sēsi, to pļausi.
* Sievietes bieži domā: viss piegriezies, viss jasāk no gala- nākamais vīrietis būs daudz labāks. Tas ir tāds naivums! Ja tu savā galvā nebūsi veikusi revīziju, izdarījusi secinājumus, uzņēmusies vainu par savu dzīvi, nekas labāks tevi negaida.
Vēl tikai piebildīšu, ka daudzas atziņas balstītas uz vēdiskajām mācībam, bet- ne tas ir noteicošais. Ja izlasītais, kaut- šķietami!- zināms, tomēr liek kko ieraudzīt citām acīm, ja liek paanalizēt sevi, tad- ir vērts izlasīt!!
Inga Pūce:
Katram jāpieņem savas mācībstundas un jāiziet tām cauri, tikai tad būs iespējams iegūt balvu. Manā gadījumā tās būs attiecības, kādai citai- iespēja beidzot uzvarēt liekos kilogramus.
.......................................................
Paldies, Lilij, ka ieinteresēji- izlasīt!!
Atslegas vārdi: līdzsvars1
kompromiss ir laba lieta, tikai skatoties ar ko :D
Es tikko izlasīju Matadora blogā ierakstus 13:16 un 13:17-
Negribu nobraukt no sliedēm- sava bloga tēmas- bet, lai arī neesmu politiski gudra, ko arī neesmu nekad slēpusi, viens iemesls, kapēc krievvalodīgie nerunā latviski, noteikti ir mūsos, ok- konkrēti- manī!! Man patiešām PATĪK krievu valoda, un tad, ja cilvēks, kura dzimtā val. ir krievu, mani uzrunā latviski, bet jūtu, ka viņam tas pagrūti, es pati tūliņ pārsviežos uz krievu val., ar to izdarot- lāča pakalpojumu, protams!!
Laicik tas Ingrīd nebūtu skumji ,bet tā tas ira Sieviete,pie 40 ,jau ir izaudzinajusi bērnus(par sievieti bez vīra runa) ir sava vieta dzīves nišā(darbs,dzīvesvieta,draugi,radi,paziņu loks un t.t.) un ko talāk???? Nepiepildītie sapņi ,neatdotais–nesaņemtais mīļums, tikai sapņi par otra,sev tuva cilvēka tuvību....ik brīdi,a nereizi nedēļā ......ai ..... pat ja arī tāds, ceļā dzīves, i trāpītos–pup mizas,jo: nedz viņu pieņemt pie sevis,nedz doties nezināmajā....tur jābūt trakai mīlestībai un tāda būs tik liels retums ....vāks Tā nu... atliek vien dzīvot sapņos nereālos
kapec krievija dzivojosie Latviesi....visi ir spejigi komunicet valsts valoda?
Oleg,kapec krievvalodigais Latvietis nezin -neruna- valsts valoda? tas ir normali? kapec viniem ar savu attieksmi ta norobezoties no Latviesiem?
... nu tad ko, Sandīt??- Neko!! Ir grūti, kad liekas- nupat viss ok, un tad- kārtējais spēriens- no mugurpuses..
Ja kas, pat šimbrīžam, Matador, es paralēli tam, ka esmu te, blogā, sarakstos ar vienu Puisi, kurš runā krieviski; jā, es nerakstu slāvu burtiem, tas man ietu baigi lēni, bet- rokrakstā- es varu krieviski uzrakstīt dajebko!!!
Ingridin....vainigs....es nejutu to robezu....
Tur jau tā lieta,ka es nevis aizstāvu,bet nolieku līdzvērtīgā līmenī ar pārējiem,liekot uzsvaru uz atšķirīgo kultūrvēsturisko mantojumu
pagaidi, Matador!!!
vai Tu blogus nesajauci, kur raksti???
es daudzkārt esmu uzsvērusi, pat te, blogojot, ka man patīk, pat ļoti patīk krievu valoda kā tāda!! gan dzeja, gan dziesmu teksti labak skan krieviski!!! nekad!!, un arī to esmu uzsvērusi- neesmu cilvēkus dalījusi pēc piederības vienai vai otrai nācijai, tikai un vienīgi- pēc tā, cik Cilvēks viņš ir!!!!
Oleg,bet tik daudz cilveku nepej domat...un vini tik loti ir iespaidojusies no masu mediju pret krievijas kampanam
Reizēm, Sandi, liekas- ok, sanāks!! parunāšanās ar Tevi!! bet tad- kad gaidi to vismazāk- atkal kārtējais uzbrauciens.. Es pat nesaprotu, vai Tu apzināti nejūti to robežu, kurai visu laiku kāp pāri, jeb dari to speciāli.. ķerot no tā- kaifu!!
Zaķīt,nu nav viss tik traģiski kā Tu zīmē... Arī mana dzimtā valoda ir krievu,bet tas man netraucēja iegūt izglītību latviešu valodā un kļūt par pilsoni. Tā kā vispārināt nav korekti. Sākšu domāt,ka Tev ir personīga antipātija pret krieviem
Vordiņ, nebaidi!!! Jā, pie neatkarības pierod- kas ir, tas ir. Bet- mīļumu tad gribas!!! Un tad nu cenšas sabalansēt tās lietas... un- rezultātā?: ne mēs kopā, ne mēs- šķirti... ai!!!.. kaut gan- es joprojām ticu /naivi?? vrb!!/, ja mani tā kārtīgi saņemtu, paņemtu, lai kā es kviektu, un noliktu pie vietas, tad- varbūt tomēr izdotos gan tas- NE čiks!!! Es- vēlos tam ticēt!!!!
Ar mani pasmieties nevari?
es Tev tik daudz vertigus ieteikumus esmu devis.....domaju,ka esam draugi
Vot i sanāk....pēc40 jau mirušas.....kopdzīvei Zinat ta jau i zina,bet bet bet bet bet i čušš vien sanāk
Maijin, nemot vera Tavu neobjektivo pasaues viedoki.....ir piedodams ka ta domaa
bet patiesiba ir tada....ka mainit pastavoso kartibu....parasts,vergam lidzigais cilvecins nevar
tevi ar so iluziju baro tv,prese,radio.....
Sandim /13:05/-
tiem, ar kuriem var parunāties- pa nopietno, ar kuriem var reizēm- draudzīgi pasmieties... ko vēl?? Esam cilvēki, kko domājam, kko saprotam, kko- nē.... nu tā...
... nee, Vordiņ- tirļināties pa tiem mākoņiem jau sākām, kad bērniņi bija uz savām kājiņām atspērušies... tad- sākām it kā dzīvot- ar otro elpu... bet- nu neiet viss gluži tā, kā vēlētos.... jo..... paga!!! man sametās baile.... jo- vai pašas maz zinām, ko tieši- vēlamies??!!.. it kā- jā... bet tai pat laikā- raustāmies... pārāk lielas nopietnības- baidāmies...
... nu nu- babuļkas BŪS gudras gan, bet mirīt- ta vēl netaisās, neceri!!!
Ingridin,kam Tu raksti blogus?