Vakarnakt, kad, braucot pa bezceļu, laimīgi sasniedzu mājas, un, ieslēdzot kompi, pamanīju Sandīša kunga apsveikumu Robīša kungam vārdiņsvētkos, biju traki priecīga- gan par to, ka joprojām esmu dzīva, gan par abiem pieminētajiem kungiem
.. nu lūk- Robīti tad apdāvināju, šodien domāju- nav smuki! arī Sandīšam vajag dāvaniņu, par to, ka tik mīļi atcerējās.. .. izdomāju- iedot bučiņu uz vaidziņa, bet- labi zinot, cik esmu Viņam netīkama, to bučiņu gribēju dot caur vissmukāko nēzdodziņu, ko sameklēju; caur šito:
Gribēju uztaisīt vēl pāris bildīšu ar nēzdodziņu, lai varētu izmeklēt, kur manas vecās rokas, kā Jutiņa reiz jauki atzīmēja, neizskatās TIK vecas, un!!!!- nēzdodziņš aizdegās!!!
Tgd- mans vissmukākais nēzdodziņš!- izskatās šāds- ar brūnu, sačervelējušos maliņu un izdegušu caurumiņu :
.........................................
.. istabā jauki smaržo pēc gruzdošiem mutautiņiem!!
Katram stāstam ir morāle:
Neuzbāzies ar savām bučām, kur tās negaida, ne ar, ne bez- nēzdodziņa!!
Kaut, ja tas nebūtu bijis Sandītis, kam tā buča iecerēta, morāle varētu būt arī cita:
Galvenais ir- labā griba!!
Atslegas vārdi: hronikai0
kā man patīkamāk??, nezinu gan.. centos pateikt, kā to, ko daru, saprotu pati; pieļauju- ir arī citas nianses, neatrakstītas. Kurš tad te atraksta visu?? :)
jebkurš uzrakstīts izteikums ir tulkojams- dažādi; lielākoties jau katrs to tulko caur savu uzskatu, pieredzes- prizmu; ne jau nu- caur manējo!! ne reti gadās, ka netulko vsp, uzbrauc tikai braukšanas pēc. Tu visu to zini brīnišķīgi!!
bezvaardu hroniku var tulkot dazhaadi-Tu iztulkoji, kaa tev patiikamaak...vai saprotamaak. Es neko nepaskaidroshu.
... bet- man patīk mans "lāsts"!!! vsp- balansēt uz naža- asmens!!!
Lai labs miedziņš Tev, Sandim, Visiem!!! Pag.naktī aizmigu labi ja stundu- bija visa kā- daudz par daudz... tgd- jamēģina- atjaunoties!!!
man patīk bērni, Līva, kas vairs NAV pieskatāmi; kuri, ja vajag, pieskata- mani!!!
man patīk, patikušas visos laikos- cilvēki- mīklas; arī Tu, Nejaucene!! :P
man patīk, ja mani kas patiešām- ieinteresē; un- es neticu, ka Sandis ir tik riebīgs, kādu Viņš biezi te pozicionē sevi!!! vnk- neticu!!!! kkas Viņā gruzd, pie tam- pamatīgi!!! jā, šimbrīžam es vnk spēlējos, zinot brīnišķīgi, ka man tas var atspēlēties- dubultā... bet- es to daru!!!! mani nekad- saproti beidzot!!!- NEKAD!!!- tā, līdz galam, nav interesējuši ierindas pilsoņi!!! mans lāsts??? vrb!!! lai!!!!
pieskati savus beernus...kaut kaa savaadi-viirieshi tavi nu beernu lomaa.
bet taa nav mana dalja.
Amira!! /nemaz nezinu, kurā no vārdiņiem tgd Tevi godāt.. /-
kāds kādam- nav riebies- nekad!!
kāds kādu- vēlējās izprovocēt!!
testiņš: kurš kuru?, tā teikt
miers? pamiers? atelpa?- kas viņu zin..
a man- pofig!- ja kas; ja suņi atk sāks riet, vai tāpēc karavāna neies?? Ies!!!
Paldies, Robčik!! Tas, ko te atrādīji, ir foršs frukts!!! Tā teikt: divi vienā... sēdi /jēgā? bezjēgā?/ klabinies, bet- paskat!!- kājiņas soļo!! ..
nu briinishkjiigi-vismaz kaads kaadam vairs neriebjas..../jo nav citu variantu/
Ingrida par foršo humoru,man patīk un tik smuka mīlestība no adoptētā dēla arī sen nav piedzīvota
Paldies, Naurīti, kurš nav Naurītis!!!!
Vnm prieks- satikt Tevi!!! :)
Tgd- laižu pie mammas; kādu kūciņu jānopēr, vai...
... un man ir arī jauni auskariņi, ja kas!!! tam bimbulim, kas man kaklā, skrāpējot nost mašīnītei ledu, atāķējās un pazuda kkur bārkstiņas... bija jau žēl, traki... bet- visu jau var atrisināt!!! Man bija vieni forši sudraba /zelts man nepatīk!!/ auskariņi, no kuriem viens pazuda, kad pirms gadiem pāris vsm staigājos ar sunīti... nāk. dienā izstaigāju to maršrutu reizes 5 vsm, visu zemi ar pirkstiņiem pārgrābstīju- nav!!! Nu vot!! Un tgd- nopirku ļoti līdzīgus, bet to atlikušo veco auskariņu iekombinēju tam kareklītim galā; sanāca kombinācija- tīri neko!!!
Palasi gan, Sandiņ!
Nu tad jau, kkad...
Jauku vakariņu Tev un- Visiem!!!
uiiiiii!!! mašīnas numurs- netīšām!!!- palicis redzams!!! ko nu??? es nemāku aizkrāsot... man jāatšķeļ steperītis tad nost.... nu ko??? šķērēšim!!!
komentiņā, 18:11, ko dzēsu, bija šāds tekstiņš:
šitā bildīte tapa speciāli Tev, Sandiņ!!! kad Tava jaunākā māsiņa fočīja /tas ir Jaunmārupē/ es teicu: Man vienā noteikti vajag kājiņas- ciet!!! Viņa gan nobrīnījās, zinot, ka parasti atļaujos tā vaļīgāk, bet- nu neko.... Tas steperītis, ko es Robīšam arī iedāvāju, baigi forši ēd kalorijas- to jau pati jūtu, kad nodarbojos, bet tur, virspusē, ekrāniņā, rādās arī- tieši cik
Un- vēl šāda piebildīte tur bija:
kājās gan man vecie zābaciņi- bija traki slapjš, un es esmu taupīga, saprāta robežās, protams; bet- lai Tev sirsniņa mierīga: Spicē, veikalā Danija, kurš iet uz remontu, visiem apviem 40-50% atlaidīte, nopirku daudz stilīgākus ; Tava māšele arī, citus, protams, bet- jā!!!
Iešu palasīties "grāmatiņas" pēc tam ienākšu, Tevi apraudzīt..........
Tu esi paklausīga mammīte...... visu ko teicu esi apguvusi.....
Atnāca atpakaļ!!!!
Sandiņ!!! Tu ko??? Es negribu, lai Tu kaunētos no savas mammītes!!! Protams, ka ciet!!!
... mans Puisītis aizgāja palasīt grāmatiņu vai sevis pēc- nezinu!!, bet- viss taču pie lietas!! oki, es arī iziešu mazliet, aizdošos pie mammītes- iepriecināšu, ka Viņai, iespējams, par vienu jauku mazdēliņu- vairāk... citreiz būs zupītes jāvara vairāk... vrb... kas zina, kas zina...
Arī pret mani stāvēs ciet? es nebūšu izņēmums?