Vakarnakt, kad, braucot pa bezceļu, laimīgi sasniedzu mājas, un, ieslēdzot kompi, pamanīju Sandīša kunga apsveikumu Robīša kungam vārdiņsvētkos, biju traki priecīga- gan par to, ka joprojām esmu dzīva, gan par abiem pieminētajiem kungiem
.. nu lūk- Robīti tad apdāvināju, šodien domāju- nav smuki! arī Sandīšam vajag dāvaniņu, par to, ka tik mīļi atcerējās.. .. izdomāju- iedot bučiņu uz vaidziņa, bet- labi zinot, cik esmu Viņam netīkama, to bučiņu gribēju dot caur vissmukāko nēzdodziņu, ko sameklēju; caur šito:
Gribēju uztaisīt vēl pāris bildīšu ar nēzdodziņu, lai varētu izmeklēt, kur manas vecās rokas, kā Jutiņa reiz jauki atzīmēja, neizskatās TIK vecas, un!!!!- nēzdodziņš aizdegās!!!
Tgd- mans vissmukākais nēzdodziņš!- izskatās šāds- ar brūnu, sačervelējušos maliņu un izdegušu caurumiņu :
.........................................
.. istabā jauki smaržo pēc gruzdošiem mutautiņiem!!
Katram stāstam ir morāle:
Neuzbāzies ar savām bučām, kur tās negaida, ne ar, ne bez- nēzdodziņa!!
Kaut, ja tas nebūtu bijis Sandītis, kam tā buča iecerēta, morāle varētu būt arī cita:
Galvenais ir- labā griba!!
Atslegas vārdi: hronikai0
Tad piekritu Chertofa kungam-nebus saistibu ar veikalu apsardzem-katram savs...nezdodzins
Vineta!!
Neņem tikai ļaunā- es patiešām nevēlos tgd kādu aprunāt!! Bez tam- bez viņu klātbūtnes!! Pajokot- viens; aprunāt- gluži kas cits!! Esmu pārāk pozitīvi lādēta un tā...
Kabataslakatiņš- fetišs??? Tu ko, Vasilij Es galīgi nepārdzīvoju!!! Man tas likās jautri, kad tas mutautiņš- aizdegās; tas nebija inscenējums!!!! apdzēsu, istabu izvēdināju- viss ok; nu nebija tas man kāds ĪPAŠS nēzdodziņš, vnk- smuks un viss, no senākiem laikiem saglabājies
Man liekas, ka Sandis ir tikpat stulbs kā Daiga - dzīvo ilūzijās. Ābols no ābeles tàlu nekrīt.
Vineta, to es Tev-
es nezinu Daigu!! ne visus blogus, protams, esmu lasījusi, bet man- pateikšu godīgi!- negribas būt kontaktos ar cilvēkiem, kas nesaprot, kur tikai nevainīga pajokošanās, kur- jāmeklē kašķis... Ceru, ka Daiga ir pie tiem, kas saprot!!
Uz fetisu ir daudzi iekritusi-nepardzivo...
uiiii!!! atkal- trakums!!!! domā- Daiga padomās, ka.... nu ka pa nopietno mēs ar Jurīti Sandīti kopā ķipinājam un lipinājām .. man galīgi negribas nevienam darīt pāri...
Bet ko Daiga teiks ?
Palasījos te, ka Sandiņš esot Jurīša jaukākais dēliņš, man pat radās baigā doma /protams, ja Sandiņš piekritīs!/, es gribu virtuāli viņu adoptēt, viņš būs mans virtuālais- dēliņš!! Tas nekas, ka man ar Jurīti nava bijuši kontakti iekš intim, būšu- virtuālā mammīte!! Un mēs, kā jau bērni ar vecākiem, protams, strīdēsimies, bet- vienlaicīgi mudināsim viens otru augt un pilnveidoties!!! Nu- kā???
uiiiiii!!! es neizaicinu, Jutiņ, nevienu uz duēli!!! un- ja aizdegās NETĪŠĀM- arī nelaimīga mīla??? .. nav man- nelaimīgas mīlas!!!, nu nava!!!! visas mīlas ir tikai un vienīgi- laimīgas, katra- pa savam!!!
Ar mutautiņiem viduslaikos izaicināja uz duēli.. bet dedzināja,ja bija nelaimīga mīla!..
oki, nav vairāk laika- visādas ģēlas!!
Lai VISIEM- jauka diena!! .. bez gruzdošiem- mutautiņiem!!