Ir naktis tādas, kuras mākslinieks vien izprast spēj-
Cigarešu dūmi un karsta kafija uz galda dziest.
Kāda sveša brunete, ar skurbinošu pieskārienu
Un acu skatu, kas dedzinās rīta saulei caurumu.
Ir naktis tādas, kuras mākslinieks vien izprast spēj,
Kādam tās ir vien bezmiega mocītas naktis.
Kāds neprot tās sagūstīt, lietderīgi pielietot,
Lai rītā ne par sapņiem stāstītu, bet tos rādīt steigtu.
Jans Ikes
Atslegas vārdi: Dzeja18356
Sveika Anitņ!
bija kuloniņi-blusu ķērāji, tāpat ir sapņu ķērāji...tīkliņš un spalvas-dūnas...viegli lidojošie vai smagi kā svins, mokošie-tie ieķeras...svērti tiek visu nakti...līdz uz rīta pusi plaksti aizveras, kamēr
... aust pelēcīgs rīts...
...tu esi nomocīts...brunete aizgājusi...gaidi jaunu nakti viņa stāvēs durvju ailē un skatīsies... /tavā gleznā/