Kurzemei

Lai arī kur tas dzīves ceļš reiz aizvedīs,
Mājupceļš man vienmēr redzams būs.
Ik dziesma, kas reiz manas lūpas atstās,
Vēstīs, ka man vēnās Ventas rumba plūst.

Kur baltās kuģu burās stingri vēji pūš,
Tur zvejnieks noguris jau mājup brauc.
Tur liedags sagaida, visbaltākais no visiem
Un debesīs mirdz dzintars spožākais.

Šis liedags un šī dzintarsaule mani izauklēja,
No zemes šīs sirds projām neaizies.
Lai arī kur tas dzīves ceļš reiz aizvedīs,
Sirds mūžam dzīvos mājās Kurzemē.

Jans Ikes