Šis teksts,ko uzrakstīja kāda mana laba paziņa,manī izraisīja tik daudz pozitīvu emociju,ka nolēmu to ievietot šeit .
PAŠIŅŠ.
Vienīgā iespēja virtuālā realitātē sameklēt sevi ir
Uztaisīt sev pašiņu un tad to atrast sev vien zināmā
Saitē internetā, jo tieši sevis meklēšana piešķir dzīvei jēgu.
Vai tā piešķirs arī dzīvībai vērtību? Visticamāk ka ne.
Tad vajadzēs krutāku fonu bildei piemeklēt, tad
Stilīgāku imidžu sev sacerēt, bet tas jau var pārvērsties
Veselībai par apdraudējumu. Dzīve ir nežēlīga, vai ne?
/Gunta Kraulere/
Vienīgais komentārs no manas puses
...ja tā- no sirds pasmaidīsi,tad arī dzīve
vairs neliksies tik nežēlīga!Vai ne?
Paldies Guntai!
Zigurd! Tak nav vēl pilnmēness...
Noskatijos un...apraudājos.Ha-ha-ha....
Vilks prot tikai vilkt.......tas neprot kokā kāpt........velk līdzi citiem vilkiem......
Vivīt , kopš sāki balsot par Ārijas kundzi........ Tavus rakstījumus neuztveru nopietni!
Vispār , jau sapratu, ka savējiem jāturās kopā........ rupekļu bars!
Esi čoms vai neesi?Mans grib redzēt kā vilks kokā kāps...
Jo fasetiem iepakojumiem kopejais svars neatbilst uzraditajam svaram.
Domāju - ja rakstu--tas vajadzīgs vairāk man---un ja vēl kādam tas atnes priecīgakus dzīves mirkļus ---vismaz virtuāli--- tas jau ir daudz...
Ak,jā,man patīk tas vāŗdiņš "pašiņš", tā nedaudz pajokojot-ja gribi atrast "pašiņu",tad vajadzēs arī nedaudz papašīt ,vai ne
Varbūt arī tad,ja dzīvi uztversim kā piedzīvojumu ,arī sevis meklēšanā,tā arīdzan nešķitīs tik nežēlīga Arī virtuālā vide ir interesants eksperiments šajā jomā