Mēs- Mīļotajos, Mīļotie- mūsos... ai, un kā dažbrīd gribas- ar pirkstu galiem- aizskart, noglāstīt.. ļaujot Kaislībai pārņemt Viņu, sevi.. aizmiglot Pasauli visu.. gremdējoties tikai Sajūtās savās... Es zinu- dzīvē ir daudz mežģu, kāpēc viss nenotiek tad un tā, kā vēlamies... un, neskatoties uz to- mēs gaidām, abi, to Mirkli, kad- tikai ar pirkstu galiem... līdz pazūdam- viens otrā... viegli un skaisti... un nekā cita vairs vnk- nav..
........................................................................
Kaut arī tu teici, nav laika vairs daudz,
Man nav ko nožēlot, Zālaman..
Lai tik tas melnis ar trakajām krēpēm
Pēc manis vēl dzirkstis šķiļ.
Un kad no dzelžiem viņš būs reiz brīvs,
Būšu atkal es dzīvs..
.......................................................................
Nu ka, Brīvie!!! Dzīvojam, izdzīvojam- dienas savas!!!... tas melnis ar trakajām krēpēm... ai, kā sekot, uzticēties- tam!!!............
Atslegas vārdi: visskaļākā vieta mana Tava sirds0
Elita, novēlēsim veiksmi Ingridai!
Alise,lau nu Tev bútu taisníba ! ,bet izlasi 36:26 "pártis glázhu vína....."
Elita, glāze vīna..nekas traks. Es vienkārši zinu, ka viņa nevarēja nebraukt!
Aí,ko es vispár iejaucos...
Alise,Tevi Vinja bútu klausíjusi-pillá pie stúres nesésties....!
Un pareizi dari, Ingridiņ!!
NEBRAUC !
............. riskēšu gan!!!!! ... ja ne līdz- galam, tad- līdz savam ezeram- noteikti... neticu, ka pārtis glāžu vīna var būt- liktenīgas....
Jauku nakti!!! Visiem!!!!
.......... vrb- riskēt??? ne jausmas- par tām promilēm.... nezinu.... bet- vienalga!!!- dzīvot ir skaisti!!! ... man atk ir- spārni!!; un tas- nav maz...
Alise!!!
Satikt Tevi- te... un- tās dziesmas.... Savoretti.... nu tas ir tas, kas liek saprast- neesi šai Pasaulē- tāpat vien.... esi tāpēc, ka tev vnk- jabūt... ka esi Nozīmīga un Īpaša, ļoti.... es tgd varēju doties uz Pabažu ezeru, kur Cilvēks, par kuru esmu Tev stāstījusi... makšķerē... nu tas- ir tas Īpašais Puisis.... bet- dzeru vīnu un- klausos Savoretti... loģiski, ka neriskēšu- braukt.... un- es nezinu atkal- ko ieguvu?? ko- zaudēju??? kā vnm, vai ne?? :)
Paldies, Ingrid, par šo skaisto blogu..
Jā, ierakstāmies..ierakstāmies gan...Tikai atšķiras tās "krāsas" ierakstam.., kas paliek mūsos!
.... kad tik daudz virspusējības un lētuma, tas, kas- ĪSTS- ietekmē, nenoliedzami... Paldies Tev, vēlreiz!! Tu man atklāji kko bezgala svarīgu- kas skar Dvēseli manu... aiz to Tevi, Nezināmais, mīlu mzl, vrb- pat daudz.....
.... pašķirstīju atpakaļ- neatrodu vairs šo blogu, kura autors man- atklāja Jack Savoretti, kura dziesmas, to teksti- mani paņēmuši pilnībā.... nekad neesmu tēlojusi zinošāku, kā esmu, bet- klausos, tulkoju, atkal- klausos.... pat neatceros, kura blogā tieši tas bija, bet- tas bija īpašs blogs, to gan atceros, jo- piestāju.. domāju.. sapratu, vrb... Paldies Tev, Nezinu- Kam!! :)
.... un tas- tie Ieraksti- kas nezūd- sasummē mūs.... ejam, darām, kas jādara, bet... bet- tā dimensija, kurā mēs- atkailināti un īsti līdz galam- neizdzēšama... noslēpjama??- jā!!; bet- ne pašiem- sev............ savai- Ievainojamībai. Patiesumam savam..
.... nevajag komentu!! te- runā mana Dvēsele.. aiz to- nevajag!! ..
.... manās šābrīža sajūtās- ļoti ļoti ļoti....
klausījos pirms nedēļas, klausos- joprojām....
........................................................
.... tā mēs ierakstāmies- Viens otrā- iespējams- uz palikšanu- nedzēšamu....