.... ar acīm mirdzošām
8. mai 2015. 19:31
"Vai esat ievērojuši gados vecu cilvēku acis? Cik tās ir atšķirīgas! Ir tādas, kurās mirdz jauneklīga uguntiņa. Ir tādas, kuras ir piekusušas un grib mieru. Ir tādas, kuras ir duļķainas un varbūt pat slimas. Lūk, tas ir atkarīgs no cilvēka iekšējā spēka dzīvot un intereses par dzīvi. Citiem vārdiem- no gribas, no gara, no dvēseles spēka.
Arī gados jaunākiem cilvēkiem griba jeb spēks ir redzams acīs. Es vienmēr iedvesmojos no tiem, kam mirdz acis." /I.Prisjalkova/
............................................................
Pagurums/apnikums ik pa laiciņam, man šķiet, piemeklē katru. Nav māka tam ļauties, nē, var jau dieniņu, pāris.. Bet tad- sapurini sevi no jauna, sapucē sevi, sapucē savu māju, un- dodies tur, kur jūties vislabāk. Vai tas ir pie dabas, vai satikt kādu Cilvēku, vai vnk pastaigā, izej kādu apli, ļauj svaigam gaisam, sajūtām svaigām ieplūst sevī- no jauna. Līdz jūti: viss atk ir ok. Es- dzīvoju!!
............................................................
Ieber man taureņus vēderā
Es savādāk nerimšos tik un tā
Kā vakara saulriets norietā
Lai varu es izdzist mākoņu klajumā
Ieber man taureņus vēderā
Nežēlo - tūlīt tie sabirs pļavas ziedu pilnbriedā
Un izziedēs , sažūs nebūtībā
Tev rokās nepaliks - nekā
Nu ieber man taureņus vēderā
Es savus tev atdošu vakarā
Un noreibsim kopā kā atvarā
Varavīkšņu tiltu visaugstākā krustpunktā.
/Paldies, Voldemaar, par šo dzejolīti!/
Atslegas vārdi: ļauties0
Komentāri (8)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Ingrida X. 9. mai 2015. 17:01Un vēl-
mana mašīnīte, kas vakarvakarā pamatīgi tika negodprātīga cilvēka apskādēta pie MAXIMAS, ir atk- štokos!!! Tas ir tas mans intim- koments, ko, tābrīža emociju varā- uzrakstīju; un kuru- neiztrūkstoši- nekas, bez identitātes, pārveidoja- pa savam, kā vnm. Lai nu pasēž uz poda- nekas- uz poda- nekāda; viss saskrūvēts, pārkrāsots un tā, pie tam- par sīceni. Aiz ko man neticēt labiem cilvēkiem?? Jā, es ticu!!
Ingrida X. 9. mai 2015. 16:54AnDa! Pa ilgiem laikiem- es Tavā komentā sadzirdu jēgu. Ja sapratu ko ne tā- nekas; ja pārpratu Tavas nievas- arī nekas.
Jā, sliedes IR jāprot atstāt laikā!! Tikai, vsm man šķiet, Cilvēkam pašam vislabāk sajust un zināt- kad tas īstais laiks- atstāt. Vismazāk jau- kādam- no malas.
Sapurina ne tas, ko raksti Tu, bet tas, ka saproti- tik jauna un varoša, kā šobrīd, vairs nebūsi- pēc gadiem trim, pieciem. Un tas- piedod baigo varēšanu, uzdrosināšanos, ļaušanos.
Vasilijs P. 9. mai 2015. 16:52Jo man jau pasam tikai ar rezerves riteniem jabraukaletak sanak
Vasilijs P. 9. mai 2015. 15:50Brituku pie BUK masinista aizsutitu-bernus audzinat
Dzēsts profils
9. mai 2015. 15:45no lokomatīves jā...bet tā iet tikai pa iezīmētu ceļu...trasi redzi...tu-tū----
Indijā piekopj sliežu magnētismu-pievilcību!...cilvēki ārstē kaut kādas kaites-sevi izvibrinot nākoša vilciena sastāva spēkā...un galvenais-nenokavēt sliedes atstāt laikā-seanss beidzies! un laimīgs izkluvis no likteņa...ja būtu ārstējies vēl ilgāk....man liekas, tieši šis moments arī sapurina!
Vasilijs P. 9. mai 2015. 15:34Man galvenais,lai vina no troksniem nebaiditos-piemeram lokmotivem
Anita L. 9. mai 2015. 13:37Mirdzošas acis pasauli saskata visā tās krāšņumā . Nedrīkst drūmām domām ļaut tās saduļkot.
Ingrida X. 9. mai 2015. 06:29
.. ar Dienu Jaunu!! ..