nu vot!! klausoties savu varžu urkšķēšanā, mūsu jauko Kuku- nokavēju.. .. nekas- citudien/vakar.... Iespējams- šovasar drusku būšu mājās, vrb pat drusku + 2x drusku, kā sanāks, ar "dr.grādu"; tad gan Tevi, Kuku, piespiedīšu mani pielikt pie darba- riktīga .. neķer kreņķi- atšūšos ātri vien!!

ok ...es ar ara sezu...forsa diena un vars vakars

oki; jāiet savas vardītes apraudzīt!! kamēr vēl nav tumšs...    Valijas blogs- pavilka uz vardītēm, pīlītēm, dzeguzītēm, puisīšiem... un tā...

man jau arī viss miksējas- reizēm- nupat baigi pa nopietno, reizēm- smieklam, un tikai :)

esmu pamanījusi! ;) .. un tas jau man Tevī patīk- tāda viegla atslodzīte, kad pārmij pa teikumam ar Tevi ;))

vispar es praktiski nekad nerunaju par nopietnam temam...reizi gada varbut...uznak

kaut- kko novienādot ir stulbi!! cik atšķirīgas esam mēs, tik atšķirīgi- ir vīrieši. Vienas- ķer ciet, citas- bēg; vieni- mīl medīt, citi- ļaujas tikt nomedīti; vot tā.

Es tgd par reālo dzīvi- sievietei ir ļoti jāpiedomā, jānokontrolē sevi, lai neizrādītu savu mīļumu par daudz. Ne vnm tas ir tik vienkārši!! Šķiet, ka tad, ja esam viens otram mīļi, tad nekas nav jāpietēlo, nekādas tur mākslīgās bremzes sev jāstutē iekšā, bet- nē!! gudras dāmas zina, ka ir jāmāk gan- pielaist tuvāk, gan- ieturēt distancīti.. man tāda spēlēšanās riebjas, kaut apzinos- tādi ir tie frukti- vīrieši..

Ja kas, nesen tādu gadījumu no viena paziņas te dzirdēju, ka cilvēkam bezmaz jādzēšas, lai atkratītos!! pa nopietno!!

Tu to par sievietēm?? ka pielīp tā, ka nekādi- vaļā??

man baigi nepatik ka kads pielip ka suds pie skipeles...ka nevar atkratities...jadoma visadi sudi un gajieni ...riebjas

tur jau tā lieta, ka NAV nekas jāvanda!! es jau brīžam esmu gan tās iekšējās vandīšanās triecienniece, bet- kadā jēgā tas viss?? nekādā!!

Lita.
Ir daudz vājprātu un absurdu- līdz absurdumam daudz!! Bet- vai tad, ja sāk uz to visu nupat baigi iespringt, kkas atrisinās ātrāk, vieglāk?! Taču, ka nē!! Loģiski, ka ne vnm sanāk dzīvot viegli, bet tad, kad esmu kādu brīsniņu ļāvusi sev salūzt, tad- nopurinos /sanāca smiekli- iedomājos bildi, kā suns nopurina no sevi ūdeni!! ; nu vot- apmēram tā!! /, un saņemos- no jauna :); un vnm žēl tam smagumam, kas nerisina- NEKO!- atdotā laika.  /Šoreiz gan vairāk bija domāts par vieglumu- ne pavieglumu!- bet gaišu vieglumu- attiecībās/. Pieņemt, novērtēt, ļauties tiem zibšņiem, šad tad, kā Robčiks saka   

dveseles vandisanas es negribu piedalities...bet sanak pats par sevi...

  Robčiks, kā vnm- labais!! ak tad- šad tad???.. nu, nu, skaties man te!!  

man ar patik zibsni...sad tad

Lai neko nedarītu, vajag naudu, uzsākt ko, ar vajag naudu... kādreiz domāju, bāž valsts visur springuļus ar saviem nolapītiem nodokļiem - Valsts, neizliecies!!!, lai tik tu manī skaties! patiesums un atriebība samājo. Ir vājprāts, ja!

uiiiiiiiiiii!!! Pdies par uzmundrinošo dziesmiņu!! :) Noklausījos!! :))

un- tie vārdiņi krievu valodā- arī labie!!!

Tu esi forša, viena traki forša- Lilija!!!

oki!! Tev arī- jauku pēcpusdienu!!!

Atkal jau it kā steidzos, bet- uzskrēju virsū tajā pašā, sev mīļajā Ziedoņa dzejas izlasītē "Gaismas parāds" dzejolītim, jau piemirstam sen, bet- nu tik ļoti vietā, ka vai nu!!! :))

Gribas viegli,
cik vien viegli,
tā lai smiekli,
maziņi smiekli.

Tā, lai vēsmiņas,
viegliņas dvašas,
atnāk pašas
un aiziet pašas.

Gribas pieskarties
viegli un maigi.
Nesaki man, ka
grūti laiki!

Pieskaries lēnītēm,
klusu, klusītiņām-
pasaule apstāsies
brīdi pa brītiņam.

Pasaulei patīk,
ka viegli iet.
Pieliec man, pieliec
roku mazliet!

Ingrīd..nekļūdas tas, kurš neko nedara..
Man prieks, ka neapvainojies, ja kādreiz ko tiešāk pasaku..
Jauku Tev dienu un labam garīgam, lai skan..
..