Tgd, vakarpusē, kad apnika taisīt nupat trakāko revīziju- visādu lietu un lietiņu- nolikvidēšanu, kas- baigi smaga vnm!!, jo- katra stērbelīte- glabā kādu mirkli, tā mirkļa sajūtu vēstījumu... kuru- aizmest- prom!- pavisam!... bet- bez tā jau nevar, nekādi!!, lai neieaugtu lietās, bezgalīgi, lai saglabātu gaisu, ko elpot.. Un tad Viņa, vnk- tāpat- izgāja ārā.. paiet pāris soļu- tur... 2x2x2 pāris- citur... lai ieelpotu jūliju, lai ieelpotu sevi- bez lietām..
Un tad- satika citu Viņu- vecu sievu... mzl- ne tādu... kādai jābūt pareizai vecai sievai... nogājām tur, kur Viņai- tas dīķis nr.1, jo- vistuvāk "točkai", bet tai jaunākajai- nr.2, jo tur- nav Viņas gulbīšu.. Un tad tā vecā, piedāvājot iedzert no savas "blašķes" /jaunākā atturējās, jo- 1.-kārt- nekad! nedzer no viena kakliņa; 2.-kārt- ne jau nu krutku!!, 3.-kārt- Vecākā bija no tām, no kurām- parasti- riebumā- novēršas.../.. apsēdās gan abas vienā mauriņā, dīķa malā... Un Vecākā stāstīja par savu stipro, smuko, vienīgo dēlu, kurš aizgājis, pavisam, negadījumā, gadus 20+ atpakaļ... par to, kā lutinājis Viņu- ar ledenēm- "Bārbelēm", ar jaunu zābaku pāri.. ar daudzko... Un tad, tai jaunākajai, kļuva- ne visai.. uzklausot dzīvi- šo.. un- nedzerot no viena kakliņa...
.............................................
Par ko ir stāsts?? Par mūsu prasmi tiesāt/nosodīt/neattaisnot... par mūsu paštaisnumu!! Vai esam bijuši šīs sievas vietā?? Bet- novēršamies gan!!- ar sejā lasāmo izteiksmi, ar žestiem, ar vārdiem, bieži baigi nesaudzīgiem.. Jo viņa taču no tām- fuj!! ... Vai es esmu labāka??- nē!!.. es tikai saprotu- cik sekli mēdzam būt, kādu tiesājot..
.............................................
Atslegas vārdi: netiesāt0
Kā katrs uztver šo pasauli, brīžiem tiešām ir nesaprotami. Tāpat ieslīgšana atkarībās -tā robeža starp prāta nomierināšanu un nespēju attteikties no "mierinājuma" šļukas ir tik nemanāma. Kas tai prātā darās un kāpēc cilvēkiem ir tendence uz pašiznīcināšanos, viena sieva, zaudējusi dēlu, nodzeras, cits visu mūžu tur ļaunu prātu un visu un visiem, cits to dara ātri un bez žēlastības pret sevi, cits ar skaļiem signāliem mēģina vēl pievērst sabiedrības uzmanību: "Es lekšu no tilta!", kas tulkojumā varētu bū- palīdziet taču man to nedarīt! Nezinu ne iemeslus, ne cilvēka dzīves gājumu, vienk. vakar, braucot no darba uz tilta bija milzīki skatītāju pūļi (brīžiem šokē šie "teātra "cienītāji), operatīvie dienesti, jo vienam bija "klikšķis" iestājies.
Tevī, Ingrid, ir jauki tas, ka māki ar sadzirdēt un uzklausīt! Tas nekas, ka sieva ar graķīti savu bēdu stāstu jau 10000 reizi atkārto, viņai acīmredzot nekā cita nav, kā tik šīs dažās jaukās atmiņas. Viņa savu dzīvi pameta novērtā, zaudējsi pret to interesi, neizprotot, ka dzīves jēga ir pati dzīve.
Un nav pareizā vai nepareizā pasaule, ir mūsu uztvere un prāta darbība, kā mēs tai protam pielāgoties, mainīties, lai dzīvot ērti vai ekstremāli. Viss , ko rakstu, nav nekādi pareizie postulāti, bet vienk. mana izpratne par apkārtējo.
A Robciks malacis, prot "uzsist roku uz pleca"
........... saldus!!! VISIEM!!!! :))
... nu ja!! spošnaja škoļņica!!!! :))
labi cau... man sis tas ar japadara
... smieklīgi, vai ne?? es jau pati esmu- smieklīga- bez gala!!! bet- ja Tu zinātu, kā es samīļojos tad, kad esmu ar To, ar Kuru- vēlos..... tad... nu tad- smiekli izpaliktu; zinu!!!!..
tgd man- Gtrebenšķikovs, pa laikiem- ilgiem.... visu laiku bija Savoretti... Savoretti... Savoretti.... ai!!!
tev ka skolneicei tur viss gandriz
Robčik, tas, ko Tu uzrakstīji tikko- man - ir miljonu vērts!!! goda v.!!! esmu tik šausmīgi neiederīga pasaulē, tik drausmīgi pareizajā, ka... ai, es raudu- pinkšķe pa dzīvi... ... paga... tūlīt.... man tik daudz kas satrūcis, mēnešos šajos, ka... ka vnk- nezinu- kā... oki- publicēšu bildīti, ko publicēju tikai vienam sarakstes draugam... man vakar Dēls atveda otru datorgaldu, jo pats- nopircis- jaunu... nu vot!; un mans portatīvais līdz šim stāvēja uz viena mazītiņa, no skolas nočiepta, soliņa... tgd- man bezmaz- birojs- ha!!! stacionārā smadzenes paņermtas- reinkarnācijai; arī monitors, stacionārajam- būs cits, plānais, bez tās pakaļas trakās... nu vot... un skats, pirms man pieriebās putekļi, tīrīšana un tā, bija tāds:
ap 16-iem, apmēram..
Un vēl- vakar mans dēls notīrīja- profesionāli!- visus izkurtušos koka logus, mammas mājā, un smukos, jaunlaiku- manā dzīvoklī.. un- mana Mazā- apfrizēja manu mammu un- mani... man likās- par daudz, bet- ir forši... tāpat- drīz- jāaizbrauc... nu tā.... :))
daudzreiz pietiek tikai piespiest sev klat sievieti...paglaudit galvinu un matinus...nedaudz mugurinu un atkal viss ir labi....ari sieviete kadrteiz grib sajusties ka sieviete...tas ir sausmigi ka lidz tam ir janodzivojas...gandriz visam........
galvenais raksti....lai butu man ko palasit
labi labi...pamilot nevaru nekadi....mana galva citas dzivo...
neko, Robi, neko... tvert mirkļus, un- tikai!! ..
tu esi dziva un esi kopa ar savu dzivi...ko tev vel vajag....
........... saldus!!! VISIEM!!! .. man vnk aptrūkās- spēka; tā gadās.. kad asaras aizmiglo- visu.....
... es joprojām- mostos no sapņiem, esot tur, kur biju bezmaz- gadus 30... es joprojām- sapņos- skaidroju kko... ai!!! man tas- par daudz- smagi!!! raudu, stulbene tāda!!!....
... es taču, Robi, jokojos- daudz!! jo vsp- esmu gana nenopietna un smieklīga pēc dabas!! :)) .. tikai tas, ko tikko, blogā- zemāk, uzrakstīja Vineta- nav joki- nemaz... lai kā gribētu iesmiet par to visu!!, bet- nespēju!!!! JO- tika izpurgāta dzīve- MANA!!!!!
te tak cilveki jokojas.....nu iznemot dazus...un tev iesaku pajokoties
es rakstu, Robi, to, ko jūtu, ko domāju; nekad- saproti??- NEKAD!!- netēloju no sevis to, kas neesmu- ne tikumiskāku, ne tik ļoti!! Aiz to- man tik ļoti ķeras klāt tas, kas tiek pierakstīts- MAN!!- "nelikumīgi"!!
man ar patik ko tu raksti....