Stāsts par līdzjūtību
30. jūl 2015. 13:29
Stāsts par līdzjūtību
Ik dienu pamostos ar domu vienu-
Šī diena savādāka būs par vakardienu.
Jā, šodien piecelšos kā nākas,
Un izskriešu visas pagalma takas.
Vai maz saprotat , kā jūtos pašlaik es
Ik vakaru pirms miega jūtot sāpes.
Naktī tās nepazūd, vien stiprākas kļūst
Un caur ķermeni kā adatu armija plūst.
Tā nav kauja, tas sen jau ir gūsts,
Neveiksmes uzspiests joks grūts.
Agrāk nespēju just līdzi tiem daudziem,
Kam staigāt ir viens no kvēlākiem sapņiem.
Dzimtenes dubļus, naglas zem kājām just,
Kaut krampim sāpīgam kājās neļaut zust.
Šo mācību smeldzošo apguvis esmu,
Tik kamdēļ liktens pūtis ledainu dvesmu?
Sen ilgas miesu pēc sāpēm grauž,
Tikmēr vēnas slinkumā mierīgi snauž.
Mosties, stingusī miesa, steidzies.
Noķert to ceļu, kas vēl nav beidzies.
Jans Ikes
P.S Šis dzejolis ir, kā veltījums visiem, kas nespēj, bet cer, ka reiz spēs staigāt. Es ticu un domās esmu ar jums.
Atslegas vārdi: dzeja18356, invalitate0, Jans Ikes21, Stāsts par līdzjūtību0
Komentāri (10)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Vasilijs P. 31. jūl 2015. 18:26Nekas jau saja zeme labs nav...atraitnis-iedzivojos
savsem k. 30. jūl 2015. 21:45Ar līdzjūtību nevajag pārāk aizrauties , ja neko nevari reāli palīdzēt ...
Dzēsts profils
30. jūl 2015. 19:02Viņi nespēs-un pat necer ir tāda bauda-kā pakļaut citus -pievērst sev uzmanību ar nevarēšanu...
un cilvēki apžēlojas-iedomājas, ka viņus arī stumdīs žēlsirdība....ja vajadzēs paīstam-tikt līdz bankomātam, bet to žuksni nu gan-neuzticēs...un par ko to sāņēmuši-par to-ka IR...ka spēj izkliegt pavēles!
Dzēsts profils
30. jūl 2015. 18:17kur pazuda runkāna atiņa aRITM-ētikas blogs vai tas bija nu tik! nepareizs pulksteņa laiks?...vai aizgāja vispirms pārliecināties-pirms-piedāvā citiem
Vasilijs P. 30. jūl 2015. 17:57Es jau Brituku bridinaju-tikai tada veida
Dzēsts profils
30. jūl 2015. 16:41neviens nav piedzimis par tādu nabadziņu, kā tu uz to raugies...ja viņam nav dators ar bildītēm-logu uz pasauli-tad ir reāls logs...un reāla soļošana.
Dzēsts profils
30. jūl 2015. 16:38ja piedzimi akls-tu REDZI ar ausīm-visas sīkās toņu nianses- Botičeli...attīstās muzikālā dzirde-aizver savas acis un klausies...vai redzi-sajūtas...tik trauslas...bet-nesasitamas....jo neviens sadzīves priekšmets netraucē-sajust!
Tāpēc daudzi mīlējas Tumsā...lai netraucēti ieklausītos savās sajūtās/ja par katru cenu gribi acis turēt vaļā/...kad esi kā mūziķis..un visapkārt skan orķestris dzirdi visas ērgeļu plēšas...varenās!
Dzēsts profils
30. jūl 2015. 16:31VIŅI nekad nestaigās paši-piedzima ratiņkrēslos-Viņi nezina zaudējuma sāpes-kā ir!!!...kad ej ..bet tad-tevi stumj ...kur Tu nemaz negribi...
Es domāju, ka tie nav grūtdieņi-pamatfunkcijas viņiem ir kā veselajiem...bet runā to vietā kāds cits- ko ar šo mājienu viņš gribēja teikt-to ratiņstumējs-nolasa...jo iepazinis ķermeņu kustību....un-atreferē-dažkārt-kā ērtāk viņa pacientam!-jo atbildīgs!
Dzēsts profils
30. jūl 2015. 14:28Līdzjūtībai jānāk no sirds.Var jau būt, ka vienā brīdī tas cilvēks ir tukša vieta, bet kādā brīdi sāc viņu saprast.
Dzēsts profils
30. jūl 2015. 14:01Man ;loti patika Tava dzeja! Tā jau ir...cilveki citreiz gaužas ..tas nav tā un šitas ne tā..un nenovērtē līdz galam kas ir...ka ir rokas, kājas, redze, dzirde.. citiem tas ir liegts..Tā ir tāda bagātība, jāprot tikai novērtēt un priecāties par vienkaršām , bet ļoti svarīgām lietām...