Mūsu mūžīgā mīlestība
Pienāc klāt, pieskaries
Ar lūpām maigi manām.
Nāc un kļaujies tuvāk man,
Mīlas stāstu stāstīt sāc.
Pienāc klāt, apskauj cieši
Neej prom, vēl paliec šeit.
Ļauj man, zemu klanoties,
Lūgt uz deju vienu.
Pienāc klāt, atļaujies
Glāstiem maniem atdoties.
Neej projām, nebīsties
Mūžam būšu tavs.
Jans Ikes
Atslegas vārdi: dzeja18356, mīlestība34034, milestiba - attiecibas - dzeja0, Jans Ikes21
dievināt un pielūgt Mīlestību ir pat Uzdevums!...tā ir tikkkkai Spārni bet-tas ir tik daudz!...ja piestiprinās....cieši!!!...neatraujami!
margo
Man arī nosaukums ar dzeju pasniegto nesaistas...( kā agrāk teiktu- ne sižets, ne librets), nebūtu nosaukuma, stāsts patīk, kaut no bērnības atmiņu kladēm.
Piedod, bet katrs varam vērtēt, ja pasniedzi.
Man jau bez visiem BritukOnkoliem darba ir pilna DXXX
Kadam tiesam ir muza milestiba-bet reti.....................
Pašam arī jāprot paiet pretī ......
Zinu jau nu gan,ka BritnijOnkoli izvietoti.
Tikai nosaukums . Teksts neliecina ne par ko mūžīgu -....stāstīt sāc, .....ļauj...uz deju vienu,..neej..būšu tavs . Diemžēl mīlēt ir arī jāprot....jāprot pieņemt tādu kāds esi .
diemžēl mūžīgs nav nekas-tikai solījumi