Es nezinu, kā tas notiek, kā- nē, bet dzīvē dažubrīd tiek piespēlētas tādas situācijas, kuras liek saprast ne mazums, visas savas nevarēšanas un šķietamos grūtumus- ieraudzīt it kā caur palielināmo stiklu.. Rakstu, labi apzinoties, ka neiederos blogu vispārējās noskaņās, nekas, pierasta lieta ;) .. Es nerunāšu par darbu, ko daru, kuram tas interesē, vai ne?? Tikai- tas, ko daru, ir vairāk, kā spēju, viennozīmīgi. Cilvēks, nonācis situācijā, kad jāvar būt stiprākam par sevi, pārsit pats sevi. To esmu sapratusi jau sen.
Esmu atkal sev jau pierastajā Bavārijā, skaista, ļoti!! Kalni, kalni, ainava pēc ainavas.. un šejienei tik raksturīgā arhitektūra.. Nē, tā nav Bamberga, kurā es dzīvotu tad, ja nedzīvotu ar sirdi Latvijā, bet- mazpilsētiņa, smuka, vienalga..
Tas, ko man gribas visvairāk pateikt, kas mani- šeitesot- paņem visvairāk, ir cilvēku attieksme vienam pret otru. Tas, kā tiek uzsmaidīts svešam pretimnācējam. Tas, kad es, topogrāfiski bremzēta pa dzīvi, kārtējo reizi kur nomaldos, man ne tikai sīki izstāstīs ceļu, bet, ja vien ir laiks, izvedīs no labirinta, gabalu līdzpanākot.. Un tas, kā tiek pieņemti citādākie, likteņa vai kā nu tur- apdalītie; ne ar žēlumu vai līdzcietību /tēlotu vai īstu/, bet gluži vnk- kā līdzcilvēki. Nevienam nav par savu kroplumu, vārda vistiešākajā nozīmē, jājūtas nepilnvērtīgam, izstumtam. Tas ir tas, kas man šajā pasaules galā patīk visvairāk. Tas ir tas, kā ļoti bieži pietrūkst mājās. Latvijā. Cilvēciskas, siltas attieksmes cilvēkam pret cilvēku. Diemžēl.
....................................................
Lai jauks Visiem augusts!! :)
Atslegas vārdi: esot ar Jums0
..
Paldies Tev, Alisīt!! :)
Izturību vajadzēs- daudz.. es jau, kā vnm, ķeru katru prieka mirklīti.. :) .. citādāk- nekādi!! :)) .. gan jau. Līdz saziņai, kad uzspēšu :) Te- es ienāku šad tad, bet vairāk gan paklaidēju sevi, atejot, kaut mzl, no tā, kas jāvar.. nu tā.. :)
...
Sveika, Ingridiņ, tālajā zemē! Prieks Tevi te dzirdēt....
Parakstos zem katra Tava vārda par attieksmi starp līdzcilvēkiem šeit Latvijā....
Izturību, spēku Tev , Ingridiņ... Lai Tevi stiprina draugu labie vārdi un tas, ...ka priecājos ..Tevi šeit atkal satikt!
jā, jā, jā, Vasilij- Tavas piekrišanas apliecinājumu var izlasīt bezmaz ikkurā blogā ;)) .. nu nu...
Tadel piekritu Trampa kungam saistiba ar tirdzniecibu un Kinas atkritumprodukciju
Vasilij!! Es visu daru- kārtīgi!! arī- tur..
ne tikai rūpīga un kārtīga, bet aizmirsi piebilst- mīļa..
Tev es uzticos-vienmer esi Loti Rupiga un Loti kartiga meitene
Man galvenais,lai Tur matinus loti rupigi noskuj-savadak meitenes vel var apvainoties
balotējies, Vasilij, un zini- droši!- dažas balsis jau esi dabūjis!
Tadel ludzu piedalies Velesanas,lai tas vairs neatkartojas
Tu jau mums, Vasilij, politiskais aktīvists!!
Piedalos visas Bonda kersanas operacijas,lai varam To atlauties
uiiii!!! atvainošanu Ķingulītim : rakstīju pēc atmiņas, bet nokļūdījos.. ne jau šmigu, kur nu!! spārniņi taču!!, bet- šņagu :P :P
... nu ko- es tgd pa smuko- jauki, ka pabijāt te!! arī Ķingulītis ar savu šmigu..
Lai labi nodušoties tiem, kas vēl nav uzspējuši /es- to skaitā/ un tad- saldas čučas- gultiņās savās, vai- ne gluži savās.. ..
Zigurdiņ- nu man, kā jau teicu pirms šurpbraukšanas- līdz tiem nēģeriem- kā līdz Mēnesim.. .. Kaut neesmu rasiste, ne tuvu, man tikai teica, ka viņiem nejauki ožot sviedri... arī tad, ja tas nēģeris pietuvotos, tā reāli, nu nevelk mani viņi- nemaz!! :) .. man taču mīļi savi latviešu puiši!!
vsp- baigais nogurums, man tikai gribas vēl ievietot pāris bildīšu... :)
kad šodien minos pa tiem foršajiem kalniņiem ar velo , tad gara acīm izbaudīju šurpbraucienu... ui!!! kā sagribējās uzspiest pedāli!!!
visjautrākais ir sekojošajā bildītē- zinu, tā baigi neskaidra, bet tur- goda-goda v.!- bija atļautais braukšanas ātrum- 108!! ups!! nopeilēt nu to..
nu vot- Kuku nokavēju... nekas!!, vai nu pēdējo dienu zem Saules šīs..
var jau, protams, iesmaidīt par to sveicināšanos vai uzsmaidīšanu, kam gribas- ok, uz priekšu!!; tas nemaina to, kā sajūtas otrs cilvēks, kad nevis pretī skatiens caur pieri, bet- labvēlība :)
forši, Robčik, tas, ko Tu rakstīji- nu par to 5-u un 9-u stāvu māju... manā mājā, lv, kur dzīvoju jau n-tos gadus, joprojām viens ambīlis no blakusdurvīm pat "labdien!" neprot pateikt. Nu iztieku bez tā viņa sveicinājuma gluži labi, bet- viņš, tas ambīlis, par laimi!, tāds tur ir viens; lai tak dzīvojas ar savu ambīlismu, laimīgs!!
esmu pret multinacionālismu......