Septembris ir laiks, kad darbu sāk mazāk lutināt saules stari un lēnām iestāja vēsāks laiks. Septembris ir laiks, kad dzejnieki sāk rosīties un darboties (uzstājoties, izdodot grāmatas, rakstot dzeju, lasot dzeju un visādi citādi sevi apliecinot).
Arī es Jānis Lūciņš (Jans Ikes) esmu sagatavojis jau savu ceļojuma koferi un esmu gatavs pavadīt Septembri, Oktobrī,Novembrī uzstājoties kādā no Latvijas pilsētām ar savu dzejas lasījumu. Ja kādam ir vēlešanās mani satikt klātienē un dzirdēt orģinālā autoru izpildījumā jau tautā iemīļotās dzejas rinda.tad droši aiciniet mani ciemos. Rakstiet vēstules jansikes21@gmail.com vai zvaniet 26454538. Un visu sarunāsim ar laikiem un iespējām tikties jūsu pilsētā, novadā vai pagastā.
Ar cieņu: Jānis Lūciņš (Jans Ikes)
Atslegas vārdi: dzeja18356, dzejnieks0, dzejas dienas0, 2015.g.0
Ko tur labu var sagaidit-no Kalifornijas-tadel lugums Velesanas piedalities
Nu kā var drukāt nekam nevajadzīgas sēnalas...ka patīk tukši muldēt, acīmredzami...
tas, ka Ziedonis nav roze, bet kartupeļu zieds...tas, ka Laimonis Purvs ravē mīlestības spurgaliņas no sava dārza laukā-tā ir tikai viņa darīšana- ko viens iztriepj krāsām, cits notīm-cits vārdos...katrs no kaut kā Atrunājas /atkratās/nost...man nav ne jāmīl, ne jājūsmo, ne jāapšauba kāda grēksūdzes ceļš...ne viņa izteiksmes veids.
savādi-tas vēl kulturāli-bet vis ģeniālākāis-ir uzskatāmais- gulēt grāvī...un kaimiņi sašutuši...noraizējušies!-visi sapratuši-es -dzejnieks, kurš neraksta un nepazīst burtus-neatšķiru krāsas, notis man-tikai putni uz telefona drātīm...parādu-kādā stāvoklī esmu!... kur mīla pret Līzi mani novedusi...un ragi neaug...jo Līze...pārāk stulba, lai ņemtu citu!
Liec, Annel, man vienreiz mieru ar saviem skābiem ķiršiem, neprasu viņus!
Ja, Valdi, pārsvarā tā ir. Nav nekas jauns, nekāds noslēpums. Labi uzraksti, pasniegumu skaļi dod citiem.Es Ziedoni ar nevaru klausīties no veciem ierakstiem, kaut arī ne īpaši pati dzeja uzrunājusi. Vācieti, ta jā. Paklausīties labus krievu dzejniekus savā interpretējumā, ar var apkrist.Cits lasa, var saprast domu.
tā tava māmiņa ar katru actiņu savādākā krāsā...manī viesa aizdomas, ka pārtransformējies...no vienas sievietes uz otru-vai sieva, kļūstot par māti...piepulcējās tavai otrai mīļākai actiņai-ko piedēvē.... MĀTEI. Viņas abas ir mātes-kā viena māte!-tevi kas atnesa...un tevi kas turpina
Lita ar to teica-es pat par velti neņemtu no tevis ķiršus
dzejnieks...kā vilku grupa Klaidonis...no Cēsīm...
nekad-es tos nešautu-kuri dzīvo!!! aukstumā, badā, bez mājām...viņi ir pārāki par...pie silta kamīna vīnu baudošiem dīkdieņiem.
es tos tik cienu...ka mājā neaicinātu par parastu suni kļūt...ko saimnieks nieka lietus laikā ārā neizlaiž-mīļmantiņas kažociņš salīs...un smirdēs-pēc suņa! komforts...maigs, pūkains... un blusains....nu nē!
cilvēks laukā var kaut ko pakārtot sev-bet-vilkam pieder mežs!
Uja!?
Tie, kuri paši dzejo, nu nemāk lasīt, pasniegt balsī ne savu, ne citu dzeju...
Nu tad rullē vaļā šeit,AMIGOS-ā.
Es nebraucu lai pelnītu. Dzeja nav bizness.
Dzeja un business nesavienojamais savienojas .