Mīlēsim, dosim to labāko no sevis!!  

..........................................
.... un kāds mīl tevi, tevi un- tevi.. tikai- nepalaid vējā, ok?? ;)

.... tā klusi klusītiņām.. ar mīkstām pēdiņām.. ienāc istabā manā.. un tad, tā pavisam- kā nemanot- pieskaries plecam manam.. un tad- lai pirksti Tavi.. klusām vieglītiņām.. slīd pār roku manu.. pār krūtīm.. pār vēderu.. it kā to nebūtu.. it kā to nejustu.. it kā elpa nenodotu- neko.. un tad, kad tie pirkstiņi- mīļie un siltie- kā nejauši.. neesot.. slīd tālāk un siltāk.. tad zini- klusi klusītiņām.. ar pēdiņām mīkstām.. mēs esam satikušies- uz brītiņu vienu.. lai sapnītī būtu- ilgāk un diktāk .... kā toreiz, kā mājās..  varbūt.

   Jā, Alisīt. Zinu, ka saprotam viena otru- no pusteikumiem :) .. tā ir bezgala forša sajūta, apzinoties, ka kkur mīt tavas dvēseles- radiniece..   .. patīk bieži būt pavieglai, iesmiet un jokoties, sadaru daudzas dumības.. , bet- sirsniņā jau cilvēks tāpat ir tikai tas, kas viņš- ir..
   Lai Tev to maziņo prieciņu- nepietrūkst!! ..  

Jā, Ingridiņ, es arī ļoti bieži par to aizdomājos....!!!

... Gotov... Gotov...  

... jauki!!!   .. ka Tev ir lv Pase!!   .. un tgd- tik neaizmirsti- šodienas pērles- vai ik blogā- iesviest- lai mirguļo!!!  

Viss darbam sagatavots-Gotov k Trudu i Oborone

ahā... nu jau Obamas kungs... nu nu... vai tajā dārziņā ienāci??   .. šķiet- ne tos vārtiņus pavēri.. mzl pa kreisi, uz sirdspusīti.. tad- mzl pa labi, un tad- trešie- īstie..

Man ir latvijas Pase

.... un tad, kad es pateikšu, ka es- mazbišķītiņ, nu tik mazbišķītiņ, cik mazs tas mazbišķītiņš var būt, mīlu Tevi, a?? .. kāda prātula sekos tgd??.. nu??

Jo B.Obamas kungs ir nacionalists-ASV Pilsonis.

.. Tava izvēle, Vasilij!!  

Es Milu Putinu!

Ārij /12:54/!! Es ne par to- zinu, no tā, cik nu zinu, ka Tavējie, līdzīgi maniem- auga netutināti un nelutināti, dziļas savstarpējās sapratnes gaisotnē- gan. Mums nebija strīdu, lai cik neticami tas neizklausītos. Mums reizēm bija domapmaiņa- kā līdzvērtīgiem. Un- mums bija- pieskārieni. Apmīļošana; kā tad vislabāk pateikt to, ko jūti?! :) .. manā bērnībā- to izpalika. Nē, es nevainoju vecākus, nebūt!! Zinu, ka arī viņu bērnībā- to izpalika. Nerakšos tgd šai jaut.dziļāk.

Es vairāk- par sava uzrakstījuma /12:23/ pēdējo rindkopu- nenorakt sevī- sievieti. Es par- to!!  

Mīlēsim, dosim to labāko no sevis!!  

Atslegas vārdi: būtiskais

Ingrida, es neiejaucos bērnu dzīvēs un diez vai tas ir iespējams. Viņi paši pieņem lēmumus, paši dzīvo savu dzīvi. Man nebija laika viņiem stāvēt blakus, izauga patstāvīgi, nebīdiju viņus un nestumdīju. Katram mums bija savi pienākumi.
  Par mani, Tu šo to zini no iepriekšējiem blogiem. No tiem tālajiem-2014. gada marta   

   Ārij. Es nezinu, vai mācēšu rast īstos vārdus, lai pateiktu to, ko, Tevis uzrakstītā sakarā, vēlos. Mēģināšu :)
   Jā, bērni piedod jēgu tam, ka atrodamies- šeit. Nenoliedzami. Viņi ir palīdzējuši, paši to neapzinoties, mums augt un veidoties, kā, savulaik, palīdzējām viņiem. Un- tikai dabiski, ka viņu prieks un izdošanās, piedod spēku un ticību- visam. Mīlestībai, kas ir abpusēja, īsta, patiesa un dziļa, nav vārdu tās gradācijai, un- nevajag :)
  
   Tikai- tās ir un paliek- Viņu Dzīves. Kurās mums jāprot būt sasniedzamām, kad tas nepieciešams, bet- nejaukties, ļaut, lai paši pieņem savus lēmumus. Es uzticos saviem bērniem, viņu izvēlēm- pilnībā. Ticu, ka arī- Tu :)
  
   Es neuzskatu, ka sievietei, jebkurā jaunumā, sevi jānorok- kā sievietei. Ko mēs katra ar to saprotam, tas jau- mūsu pašu ziņā :) .. man ļoti- joprojām!!- vajag to knudoņu vēderā, vajag gan tās priekšsajūtas, gan to, kas mūsos no dabas. Bērni tikai iegūs ar mammu, kurai acis mirdz, un kura dzīvo arī pati savu- sievietes dzīvi.  

/un galīgi Tavu pierakstījumu neuztvēru kā sūdzēšanos!! :) .. tad jau jebkurš patiess, no sevis iztekts vārds, ir sūdzēšanās!!; tā tas nav, Ārij!! :) novērtēju Tavu patiesumu, ka neraksti tukšas frāzes   / ..

Bērni ,mazbērni, tie ir tie, kuru dēļ galveno kārt dzīvoju. Viņu prieki, bēdas ir arī mani prieki, bēdas. Viss iet caur mātes sirdi. Mātes, tēva sen vairs nav. Es mīlu savus bērnus un zinu, cik stipri viņi mīl mani.
Mana dzīve vienmuļa, cita dieniņa līdzinās citai. Māja, darbs. Nepārproti, es par to nesūdzos

Tā nu ir, liels vai mazs, bet apmīļotam būt ir vēlme jebkurā vecumā, citam vairāk, kādam mazāk to glāstu un apčubināšanas vajag, bet vajag

.... savā būtībā jau mēs, Ineta, esam tas pašas sīcenītes, kas bijām pirms tiem gadiņiem, kas aizsteigušies mums pa priekšu.. es jau nevaru, protams, runāt visu sieviešu/meiteņu vārdā, bet zinu tikai to, ka dažbrīd tik nežēlīgi negribas būt stiprai, gribas ierotināties kādā siltā un mīļā azotītē, gribas, lai pieglauž sev klāt- cieši cieši, un papaijā.. ieaijā kā bērnu.. zinu jau labi- asaras sāktu birt kā pupas... ai... daudz un visa ir bijis- kaisle un viss cits, kas kopā ar to... bet- tās azotītes, kurā, kā bērnam... tās....  ir jau labi... jāpaņem sava smildziņa, vai ne??