Rakstīt ierosināja Daigas blogs- iesmaidīšanai, vai- sava daļa nopietnības caur nenopietno
Nezinu, iespējams, nogurums vai kas, bet uzrakstīšu, kā es saprotu/sajūtu, kas vissvarīgākais sievietei. Ja par daudz nopietnības- nu nelasiet taču!! :)
Cilvēks, kurš gaida. Cilvēks, kurš ir savs, arī tad, ja nav- tavs. Savs, caur sajūtām, savs caur- jociņiem, savs caur klusu atbalstu. Es tgd nesapņošu, acīm vaļā, par to azotīti- vienīgo, silto, drošo. Es pateikšu ko tādu, kas neliksies pieņemams tiem/tām, kuriem dzīvē viss sakārtojies pareizi, vsm- ārēji. Jā, mums vajag, zem Saules šīs, Cilvēku, ar kuru sasaucas asinsrite, Cilvēku, kurš ir pieejams, Cilvēku, kurš neliek visu laiku kko zīlēt vai risināt sevi kā mīklu, kas- izrādās!- vnm paliks neatrisināma. Cilvēku, kuram gribas pieglausties, turēt cieši un ilgi ilgi nelaist vaļā.. kurš ilgi ilgi nelaiž vaļā tevi... Un tad, ja esi šādu Cilvēku- savu- satikusi, tad neļauj ne sev, ne Viņam spēlēt visvisādas tur pārprasta lepnuma un citas spēles.. Tad vienkārši esiet viens otram, cik nu tas iespējams.
Un dažreiz vajag tik nežēlīgi maz, un tai pat laikā- tik daudz!!, lai saprastu, ka tu spēj ne to vien.. jo tevi- gaida... jo gaidi- tu...
.....................................................
"Turies, Inci:)))"
"zini, ka Tevi gaida atpakaļ.. "
.....................................................
Tas ir tas siltais, mīļais atbalsts. Ne kabrioleti, ne dārgi akmeņi, ne solījumi mīlēt līdz kapa malai.. Cilvēku, kura Tuvumu tu vēlies. Kurš vēlas tavu Tuvumu.
Atslegas vārdi: tik maz un tik daudz0
Kāpēc- nesanāks?? Sanāks!!
Nesanāks, ko?
.... Vasilij Jauko!!- lien, pierāpo... piečivini... utt.- dajebkuram!!! .. ko tas maina te??; ko maina- vsp?? a??? :D :D
Es nevienam klat list negrasos,lai neuztraucas
.... labāk- vnk paklusē, ja galīgi nav- ko teikt ;))
Labak esi Primers Eiropai-nedari Ta!
.... neskatoties uz to, ko savā straujumā un- sazemējumā Tavā- uzrakstīju- tikko- joprojām ticu!!- jā, ticu!!, ka Tavu monolītismu, it kā!!, spēj iešķelt- šautra.... un vsp- ej galīgi!! /zinu, ka Tevis nav- te; man- vienalga!!/ ..
Sveta Dievmate man Latvija to nepiedotu-par cik atraitnis,un Sveta gara saitem savits liktens.
.... un tāpēc mani tracina visas tās runas par tiem prinčiem baltajos zirgos un tml; muļķības galīgākās!! .. ja jūsu asinsrite vienās pulsācijās, neskatoties uz to, cik atšķirīgi, iespējams, esiet, tad- dumākais, ko cilvēki dara, ir nodot pašiem sevi, savas sajūtas.. kā vārdā??.. tās dzīves- pēc?? .. ha!! ..
.... ir jauki būt- TE. Pie tā arī- paliksim :))
Jā, Ineta, man pat šķiet, ka tas, kā Tu raksti: "Gribas būt saprastam, mīlētam, gaidītam tieši no tā cilvēka, kuru paši mīlam /../" ir tā svarīgākā lietiņa pasaulē, lai justos, pirmk., jau kā sieviete, arī tad, kad apst.ne gluži tādi, kas tam piepalīdz.. zināt- tas būs!! :).. var jau izspēlēt visādas spēles, var!!, bet- pienāk brīdis, kad esi no tām spēlēm apnikusi, kad saproti: no sevis neaizbēgt tāpat.. ai, negribas par to tgd, nemaz; gribas- ticēt, vnk- ticēt :) ..
Bērniem mūsos ir- Bērnu vietiņa; Vecākiem- Viņu vietiņa; Draugiem- Viņējā; .. Vīrietim- sava vietiņa; un neviens cits nevar aizpildīt cita vietiņu.. tā nu tas ir un- viss
Tā jau ir, ka var i pajokoties, i "paceļot" pa citu blogu ceļojumu maršrutiem, apskatīt dabas skatus, pārrunājot to visu, kas nu kuram interesē. Bet visvairāk alkas ir pēc vienk. cilvēciskas sarunas par to, šo un it kā neko, bet ir tā, ka Tavi ieraksti nav par kaut ko netveramu, bet tīri cilvēciski saprotamām lietām (nevarēju atrast citu, piemērotāku vārdu). Gribas būt saprastam, mīlētam, gaidītam tieši no tā cilvēka, kuru paši mīlam, gaidam, taureņus vēderā jūtam kņudam. Un ir labi, ka var daudz par ko parunāt, nesēžot savā čaulā (tā sēžot sazin ko var sadomāt par sevi, bet aprunājies, nē, izrādās, ka tā ir arī citiem )
Paldies Visiem, kas te pabija. Jā, man patiešām prieks, ka neesmu runājusi tukšumā. Tas, kas saveido mūsu katra dzīves- jau stāsts mazliet cits, vai ne??
Man, kā jau esmu teikusi ne reizi vien, atrašanās te- dažubrīd ir kā oāzīte; un- prieks par ikkuru, kas šo oāzītes sajūtu dod
Lai mums visiem- veicas!! Arī tad, kad to makonīšu par daudz, vnm taču zinām- virs tiem ir- Saule. Ticēt tai, vai ne??- tik maz un reizē- tik daudz :))
Daigiņ. Nevienu sekundes desmitdaļu neesmu domājusi, ka kādam- Tev, Viņai, Viņam.. nebūtu sava dzīve, ar visu, ko tā nes līdzi!! Ar priecīgo un- ne tik jauko. Es neapspriežu publiski savas dzīves peripetijas, tā gluži nav. Es tikai rakstu tad, kad man patiešām sakrājies kas, ko vēlos izteikt. Es nemeklēju īpašus vārdus, tie paši uzmeklē mani. Tā tas notiek un viss. Iepriekš neko neieprognozēju, sirds pilna, vai kāda cita izteiktās domas parauj vaļā tās, kas krājušās manī, un- padalos. Ja man to nevajadzētu, es to nedarītu. Man ir nepieciešams dažreiz ko izteikt no sevis laukā- dzīviem cilvēkiem. Cits- parunājas ar kokiem, cits- raksta dienasgrāmatu, cits- visu patur sevī.. Katrs esam savādāks. Aiz to- ne viens labāks, vai otrs- sliktāks.
Un to, ka neesmu ar humora izjūtu apdalīta, to tie, kas te biežāk, būs pamanījuši. To zina tie, kas pazīst mani dzīvē. Bieži tieši jautrība, paskatīšanās uz lietām no to komiskās puses, ir tā, kas ļoti palīdz :) Gluži labi sapratu, ka Tavs blogs bija jautrībai, man pašai bieži patīk pajautroties. Tikai- kā jau teicu: nenopietnais parāva vaļā citas sajūtas manī, kuras arī pierakstīju. Tā notiek.
Paldies, ka te pabiji un padalījies- ar savām domām!!
Ir labi, ja ir ko gaidīt un ir, kas Tevi gaida
.Tik patiesi esi visu uzrakstījusi....!
Visu cieņu Tev, Ingridiņ!!!
Tik maz un reizē daudz .
Ingrīd - visam Tavam rakstītajam šajā blogā.... katram burtam...katrai zilbei.... katram vātdam piekrītu par visiem 100%.... varam jau mēs katra kas te esam teikt ko citu...bet laivaikā - visas esam vairāk vai mazāk no vienas mīklas taisītas... visām mums zemapziņā tās vēlmes vairāk vai mazāk ir vienādas.... un teikt ka man gan nevajag - tas irnetikai melot citiem bet melot arī pašai sev....
....vienkārši atvaino.... arī man ir sava dzīve ar vissu ko tā līdzi ness.... gan prieki, gan asaras, gan pārdzīvojumi.... vienkārši esmu savādāka nekā Tu.... negribu te publiski neko nopietni par sevi apspriest.... negribu te rakstīt savas sajūtas....
....te publiski varu vien tā - puspajokam - puspanopietno....
.....nu nevaru es publiski sevi vissu izlikt.... vissu cieņu Tev Ingrīd... tas nav pārmetums Tev....
....un tāpēc ar šovakar tapa blogs - vienkārši pamuļķoties....
.. .Tu ...laikam par mani runā Ingrīdiņ...