Paturpināsim par latviešu valodu...
Aizdomājos,ka visvienkāršākais un arī ikdienā(lielai daļai Latviešu...)
viens no biežāk lietotajiem vārdiņiem,patiesībā,satur diezgan daudz
interesantas informācijas par tautas mentalitāti un pasaules uztveri.
Var jau būt,ka tieši vienkāršības un lietošanas(vai nelietošanas...)biežuma dēļ
tajā var saskatīt iekodēto informāciju.
Intereses pēc-šo vārdu salīdzināju arī ar citām,man zināmajām,valodām.
Izrādās arī tur ir atrodams šis "kods"

Šis vārdiņš ir -"PALDIES"!

Ko tas vēsta?
Pirmkārt,to ka latvietis pateicas otram cilvēkam ar vēlējumu,
pie tam-LABA vēlējumu!
Otrkārt,viņam arī pats Dievs ir LABS,tāds kā draugs,sabiedrotais,
tāds kurš palīdz...
PALīdzDIE`v`S!
Pie tam atšķirībā no slāvu "SPASI BOg",kur Dieviņam jāglābj cilvēks,
latviešu variantā-cilvēkam ir jāglābj sevi pašam,bet ar Dieva PALĪDZĪBU.
Vācu "danke" un angļu "thanks",holandiešu"dank"...saknes,
manuprāt(tīri subjektīvs viedoklis), ir meklējamas senajā
Babiloniešu Dievu sarakstā un to patiesā informatīvā nozīme,lielākajai daļai
lietotāju,visticamāk,ir nesaprotama ,jo sen aizmirsta...
Tā kā mēs varam būt priecīgi par savas tautas atmiņu un
spēju iznest zināšanas cauri laiku lokiem.

P.S.Lai arī krievu valodā runājošie justos mazliet iepriecināti...
Otrā forma-"PATEICOS",krievu valodā skan"BLAGO DARJU"!
("dodu,dāvāju (tev) labklājību!)
Paldies Jums!