Es neko Tev necenšos pateikt. Tu jau zini, ko esmu izlēmusi. Tāpat Tu zini, cik man tas nākas grūti. Klusēt. Jo tas, kas mūs sien, nav zudis- nekur. Mēs tikai cenšamies sevi apmānīt. Ar citiem ķermeņiem, ar- visu. Ne es šo spēli uzsāku. Reizēm gribas balsī kliegt, cik tas viss ir stulbi.
Nu ko?? Citā dzīvē, varbūt.
Atslegas vārdi: mēnestiņš0
Sveika, Lillij!! :)
Netīšām, laikam- sanāca... es pat nezināju /kauns, protams!!, to faktu kā tādu!!/, man tikai te darbiņš tāds- cauru diennakti.. nu lūk!!, un kad pēdējo reizi vedu laukā suņus, tad sapratu, skatoties debesīs, ka notiek kkas ne tā.. nu tā.. :))
Sveika, Ingrīd! Sanāca Tev nofočēt mēness aptumsumu., cik sapratu.
.... ķermenim, Vasilij, pienākas ķermeņa daļa; neko nepadarīsi.. .. var jau, protams, sevi noliegt- kkā vārdā- tikai tad jāzina- KĀ vārdā- to dari.
Lai jau tas kermenis tur atrodas-neko nepadarisi...atraitnis