bilde cmuka.....  aināru necienu, pēc tam kad pārdevās krieviem par sviestmaizi......

             /no neta/

... rīt manai Vienīgajai Mammai- dzimenīte.. ja nebūtu Viņas- nebūtu- manis... Man patīk sava dzīve, ārēji- nepareiza, bet tie- mūžīgie amerikāņu kalniņi- ir manējie.. Un man jāspēj, nometot nost pēd.dienu vājprātus, sniegt prieku- Mammai; Vienīgajam Cilvēkam, kurš mani mīl- tā; bez jebkādiem- nosacījumiem.. Vnm esmu teikusi- Bērniem- Bērnu daļa; Vīrietim- Viņa daļa... bet tas, kas esam savām Mammām- nav salīdzināms- ne ar ko.. vsp- nekas Pasaulē šajā- nav salīdzināms!! .. nu tā.. Es mīlu, un tas nav- maz..  
...................................................
Jauku Jums Visiem- piektdienu!!  

   Paldies Jums!! Vnk- paldies!! Tas, ka netiku izsmieta, bet guvu Jūsu pierakstījumos tik daudz gaiša, ir miljons, kas ne- naudā... Paldies!!

Inta /16:02/- ja to adresēji man, tad- nē... man ejams- cits celš... šodien- domājot daudz un palasot- šo to- sāka iezīmēties tā aprises, par kuru- nebiju domājusi- mūžam... jāatgūstas, un tad jau- redzēšu- vai esmu kam tādam gatava, vai- tmr- nē...

arnoļd!! tas, ko uzrakstīji Tu, ir manu pārdomu- vērts... P-dies!! Un- jauku Tev nedēļas nogali!! Ar- savējiem!!  

Paldies, Maijiņ!! :)
Jā, ar atgriešanos.. mācēt nu saprast- kuru ceļu- tgd... man jau ir ta- padodos dienu, trīs, nedēļu... tad- noraušu putekļus, un sāku visu- no jauna... :)

Luna!! Lai cik reti Tu te iekomentē ko, Tu proti rast īstos vārdus. Mani- esi stiprinājusi- ne reizi vien. Paldies Tev, Meitene!!  

Lillij. /09:34/-
es taču zinu, ka ne visi- ar vienu mērauklu mērāmi!! Pati biju jau saskārusies, iepriekš, ar Cilvēkiem, kas, neskatoties uz to, kas atņemts, spējuši sevī rast tādu spēku, kuru var tikai- apbrīnot.. un- mācīties. Esmu daudz lasījusi, kaut tajos pašos "Ievs Stāstos", rubrikā "smeldzīgs stāsts"- par Cilvēkiem, kuri rod spēku, piepildījumu, jā!-gaišumu, tajā, kas ar Viņiem noticis.. Un, izlasot ko tādu, kļūsti daudz stiprāka- sevī... manis aprakstītais gadījums- ir cits... Jā, es domāju daudz, brīžam- pat daudz par daudz, zinu.. un, man dažubrīd jau sāk likties, ka ļaunums šajos cilvēkos rodas ne tikai aiz tā, kas viņiem atņemts, bet pieplusojas, dmž, tas, ka viņi ir vārda vistiešakajā noz.- mums- neaptverami bagāti... nevēlos, atvaino!!, domu izvērst; tāpat, kas sapratīs, ko vēlējos pateikt, tas- sapratīs..

tumsa miglu neredz    tapec tadi nesaubas ka ir parezi  

Te jau pēc psihologa palīdzības prasās

Bet ,ja arī nav tās gaimas tumsā,tad var mēģināt to iedegt pats,vai ne...lai gaišāk sirsniņai un man ir radusies pārliecība,ka arī to Tu proti,Ingrida! Ar atgriešanos mājās !

Ingrīda, Tevis aprakstītā sieviete jau pati sev ir kā lāsts. Nereti šādi cilvēki, liktens apdalītie, tiešām ir apzinātiļauni, naidīgi, un, vēl sliktāk..., viņi ļoti prot manipulētar tuviniekiem, arī ar kopējiem...tapēc ir labi, ka laicīgi to saprati un aizgāji,..., neviena pasaules nauda nav tā vērta, lai sevi pakļautu tādas būtnes nelietībām. Aizejot, Tu neesi kļuvusi slikta, ļauna vai neiecietīga. Tu esi guvusi citu pieredzi un kķuvusi stiprāka..., un tas ir labi. Veiksmes Tev un koši krāsainu rudentiņu...

Beidzot ir laiks, un- palsījos to, kas likās- lasīšanas vērts; Inetas blogā-
Atmaksāšana
3. okt. 07:47
par Mielava izteikumu; un- Inetas jaut., tai sakarībā:
Vai tas ir tāds tā kā biedēšanas paņēmiens vai bezspēcības lāsti. Neaizrausimies ar fantazēšanu par atmaksu viņsaulē, bet gan par to, kad un kāpēc lieto šādus teicienus...vai sevis mierināšanai?! Man vienk. nav saprotams, kāpēc tā! Kā cilvēks stādās priekšā šo atmaksāšanu?
.............................................................
Es, atgriezusies no Turienes, beidzot!! uzrakstīju vispatiesāko vēstuli draudzenei, it kā!!, no smilšukastes laikiem; ka novērtēju visu to labo, ko Viņa darījusi- man, un- tai pat laikā!!- nekur!!- ne mūžam!!- neizplēnēs tas, kā Viņa, rīkojoties tā, kā nu rīkojās, izķērnīja dzīvi- manu!! ... - uzrakstīju, Ineta, un- sajutos- beidzot!!- to izdarījusi- atmaksājusi. .. kas un kā- tālāk- man- goda v.!- vienalga!!; lai nenāk pie manis, jo- es- nekad- vairs neiešu- pie Viņas. Pietiek melīgo spēļu, pietiek.

Tie cilvēki ir tik dažādi, Ingrīd! Tu aprakstīji šo gadījumu ar to sievieti un cik viņa egoistiska utt. Bet es pazīstu vienu sievieti, kurai nav kājas, bet viņa ir labestības iemiesojums un vēl citiem palīdz..

Zemessargus un Jaunos noteikti norikos uz Holliwudu Musu meitenem praksei

Ne jau fiziskā kroplība atbaida no cilvēka;  nē, tā nav!! es to saku pilnīgi godīgi- ne par mata tiesu!!- mani neatbaidīja- tas. Tas liek apbrīnot, kā cilvēki, kuriem atņemts tik daudzkas, sevi paši sakopj, kā iemācījušies paši veikt darbības, kuras mēs darām tik ikdienišķi, savādāk, bet- veikt.. Jā, un pieklauvē pie deniņiem tev pašai:  nu tad par ko čīksti tu?! .. kas traucē- tev?! ..
Atbaidoši ir tas, kas notiek ar so cilvēku psihi. Es, kā jau saprotiet, runāju tgd tikai par konkrēto gadīj. Ka viņam liekas, ka visiem tiem, kam daba nav atņēmusi neko, vsp nav nekādu problēmu, vēl vairāk- jāizpērk tas, kas atņemts viņai. Un- pāri visam- varas apziņa, jo: man ir nauda, daudz naudas, un es esmu tā, kas tev maksā par darbu...

Nē, desantniek V., sastopot šādus cilvēkus, gluži pretēji- vēl vairāk novērtē vienkāršu, elementāru cilvēcību, siltu sirdi vai nu kā to sauksim.  

Drīz pati paliksi ļauna, ļaunums iemiesojas no cilvēka cilvēkā.

Ja ar tādiem dzīves pabērniem tiecies, tad nebrīnies, ka ļaunumu un viltu satiec.