.... nepadzenāju nostaļģi gan!! /kā izteicos Lillijai 12:41 citā savā blogā/... es jau jūtu- nupat esmu aizrāvusies par daudz, ai!!, man patīk, kad patīk- tas viss!! .. neizbraucu krāsiņu meklējumos savu rallija ceļu, bet pabraucos pa to, kurš ir plats, parasti ir tukšs un var uzspiest pedāli- pa smuko!!! ... un tad- mēnešus trīs vsm- nebiju paklausījusies Savoretti.... uiiii!!!! kā tas viss sagāja kopā- platais, tukšais ceļš un Viņa mūzika!!! Adrenalīns- ne pa jokam!!!
...............................................
...............................................
/piedodiet!! piedodiet!! piedodiet!! esmu vnk- aizcietusies tā visa!! /
Atslegas vārdi: ar Savoretti0
Un vsp- paldies, Lillij, par Tevis uzrakstīto!!.. Patīk, ja cilvēki izsaka domas, kas talāk- striķītī- parauj tavējās...
Lilijai- 13.okt.09:08-
Tieši tā jau tas ir!! mēs paši, it bieži, sašaurinām savas varēšanas robežas, tā vnk iemesla pēc, kā jau Tu raksti: ir taču tik pierasti, iepriekšparedzami un silti tajā savā komforta zonā!!; nu kam man līst no tās laukā, ja tik jauki ir palikt- tur... Un tad- dzīve piespēlē situāciju, kurā tā tava komf.zona- mīļā un foršā- pēkšņi nav gluži vairs- tā... Un tad ir divi ceļi: 1.Rauc kopā, cik nu vēl vari, no tā kas bija tik- foršs, kaut, jau to darot, apzinies- tāpat tas vairs nebūs- TAS; 2.Ej citu ceļu, sev svešu un vsp- brrrrrrr!!! man taču bail!!! ....
Te vietā vārdiņi no manas bībelītes:
"Jaunais ir nepazīstams. Tas var būt draugs, var būt ienaidnieks, kas to lai zina? Un nav nekādu iespēju uzzināt. Vienīgais veids- ļaut tam notikt. Dzen prom bažas un bailes!"
/Osho/
Ari es saprotu Starptautisko Banku problemas-jo Indija-problemas-Repsi,bet Latvija-mainas starpibas-Rupijas.
Ingrīd, tikko izlasīju Tavu atbildi(vakar 19:28) uz manu komentāru un zini, aizdomājos..Redzi, kad cilvēks atrodas savā komforta zonā, viņam grūti no tās izkāpt, pamatojot to visu - ''a kāpēc jāiespringst, ja tāpat ir labi''..un tad, kad pēkšņi notiek dzīvē kāds ārkārtējais notikums, notiek sprādziens, un esi uz ceļa un tad tikai laikam cilvēks mobilizē savus spēkus un izdara kaut ko tādu, par ko līdz šim pat domāt ir baidījies.. Tā notika ar Tevi..
Es tagad atcerējos gadījumu, kad biju ''iedzīta stūrī'' un vajadzēja taisīt prezentāciju angļu valodā es..kurai tikai bija 2 mēnešu kursi aiz muguras un pamatā jau no skolas sola - vācu valoda..A ko darīt?? Uztaisīju un pat norunāju angļu mēlē lielas auditorijas priekšā ..Protams, darbs ieguldīts bija liels (tas ir maz teikts) Avantūra baigākā, bet es to izdarīju!!!! Un tāds gandarījums un lepnums bija par sevi, ka es to varēju! Tā bija maza uzvara pašai par sevi! Tā kā..laikam tikai jānotic sev un saviem spēkiem!
.... un- gribot negribot- atkal nonāku pie- Vagabond.....
..................................................
Un- baigais paldies Tiem, kam ir tāds- VAGABOND!!!!! .. bāka, uz- kuru.....
.... varbūt. Tikai- ne tik sen viens Labs Draugs man pateica: "Izstāsti Dievam savus planus, un.... "; un es- sapratu tā, kā to sapratu- es :))
Nu jā, daudzmaz pēc rakstītā saprotams, ka viss notiek "expromtom", nekādu melnrakstu, tāds sprakšķošs plazmas kamols veļas pāri istabai(man tāds salīdzinājums ar lodveida zibeni).
Saprotu-kadel vina tik precizi celu pie trim burtiem uzradija...pie vira
Paldies Tev!!
Es neko nedaru- speciāli; un tie, kas tā domā, maldās- dziļi.
Es nevaru uzrakstīt savādāk, kā domāju un- kā jūtu.
Paldies Tev, Ineta!! Es ļoti ticu, ka vsm Tu- saproti- to :))
Kaut- būtībā- vai tas- saprot? nesaprot??- maina ko?? .. :)
Lai labs ceļš, Ingrid! Ne katram sanāk savas izjūtas izlikt rakstītā formā, Tev tas sanāk ļoti taustāmi, interesanti
Paldies Jums, Meitenes.
Kā jau teicu- te- amigosā- esmu radusi savas otrās Mājas... Visam- Mammai- sava vietiņa, Bērniem- sava, Vīrietim- sava, Draugiem- sava....bet tā, būtībā, esmu viena... un, atrodoties te, starp Jums, esmu tik patiesa, kāda diez vai esmu- citur.... dīvaini, ka tas notiek- tā.... bet- ar mani- notiek..... es esmu jūtīga, jā!, un baidos, ja dalīšos savās domās un sajūtās- par daudz, uzkrist uz nerviem, galīgi, bet.... man vn šķiet, ka cilvēkiem taču tiek atstāta brīva izvēle- ko lasīt, kur iesaistīties, kur- nē... nu tā... Mans Draugs šodien- nelaimīgs; laimīga neeesmu- caur to- arī es- jo pati, pirms gadiem 4-5 sabraucu kaķīti, baltu baltu.... ar acīm, pie autoostas sekoju- dzērājam, lai neuzbrauktu- viņam... bet- nobraucu baltu kaķīti... Viss, ko vēl varēju- ielikt viņu- zālītē.... negribas uz tādas nots, bet- sanāca.... nekas!!! uzlikšu Savoretti, atkal, un izbraukšu, gāzi grīdā, to ceļu.... es tāpat- mainīt nespēju- neko!! .....
Paldies, ka te esat!! No sirds!! Paldies!! :)
Labi, kanesēdi mājās, bēdādama bēdu, bet izbaudi, kā Tev ir labāk relaksēties, pie dabas, ceļā, ar mūziku
Ingrīdiņ,man prieks,ka atkal esi mājās.Grūti svešā zemē,bet te pat gaiss šķiet svaigāks.Tavi blogi vienmēr izraisa prieku jo tie ir neuzspēlēti un patiesi.Kaut es mācētu tā izlikt savas domas uz papīra.
Es, Inetiņ, smeļos- cik vien spēju!!! Tikko, pēc sava "play" izbraucu vēlreiz to Cēsu ceļu- līdz Stalbei.... šodien, kad saules- it kā- nebija- tā uzspīdēja gan!- cauri kokiem... es mācos elpot- no jauna... cilvēkam, kam 2 mēn. bijis atgriezts skābeklis- daudz-kas jamācās- no jauna... pirms dodies- citā verdzībā... ai, es nevēlos par to!!! Man vnk jāizbauda laiks šis- līdz kniedei!!! ... man nav vēl tādu līdzekļu, lai dotos Ceļā, kurš- esmu sapratusi- man jānoiet Dzīvē šajā... :) .. tāpat- dzīvot, būt- te, ir skaisti.... pat- pārāk skaisti.... :) ..
.... es daru tā- uzspiežu Savoretti "play"; tad- uzlieku bildi, nu to ceļu, pa visu ekrānu, un- klausos... un tad man tas ceļš, ar to, ko jutu- tajā, iet kopā ar mūziku, kuru izjutu- tajā.. man nevajag tos, šajā video, Savoretti līdzlēkātājus, man vajag tikai Viņa dziedājumu- tai ceļā... un- ja blakus vēl glāze laba viskija, tad- atkārtot to un- piedzīvot- no jauna- var atkal un atk.... :)..
.... play
Ak, laimīgā Ingrida, tik skaistu dienu izbaudīt, man visa diena pa iekštelpām vien
persnibas dubultosnos spotu sex dubultosnos nespotu
burtus maki te uzrakstit...desantniek
bildes nemaku ielikt ........... tundra derevenskaja...ja
20.gadus atpakal