Patika Lillijas atsauce /13.10.; 09:08/ manis uzrakstītajam blogā- "....ceļš.. ceļš.. ceļš.. cik forši tas viss!! ;)"; 12.10.- 19:28 Kā jau teicu- patīk, ja cilvēki izsaka domas, kas tālāk- striķītī- parauj atkal tavējās...
Rakstīju Lilijai, bet- kā jau visu- arī- sev; un- sagribējās- arī Citiem... Ja nu tieši šobrīd kāda dzīvē ir vajadzīgs kaut mazs, pavisam sīks grūdieniņš no malas, lai saprastu.. lai spētu.. Es nedomāju, ka briesmīgi daudz spēj visas gudrās grāmatiņas un pareizie tekstiņi, bet- nu ir!!, kad uztrāpa gan kkas- īstajā laikā un- vietā..
Mēs paši, it bieži, sašaurinām savas varēšanas robežas, tā vnk iemesla pēc, ka ir taču tik pierasti, iepriekšparedzami un silti tajā savā- komforta zonā!!; nu kam man līst no tās laukā, ja tik jauki ir palikt- tur... Un tad- dzīve piespēlē situāciju, kurā tā tava komf.zona- zināmā, mīļā un foršā- pēkšņi nav gluži vairs- tā... Un tad ir divi ceļi:
1.Rauc kopā, cik nu vēl vari, drupačas no tā, kas bija tik- foršs, kaut, jau to darot, apzinies- tāpat tas vairs nekad nebūs- TAS;
2.Ej citu ceļu, sev svešu un vsp- brrrrrrr!!! man taču bail!!! ....
Te vietā vārdiņi no manas bībelītes:
"Jaunais ir nepazīstams. Tas var būt draugs, var būt ienaidnieks, kas to lai zina? Un nav nekādu iespēju uzzināt. Vienīgais veids- ļaut tam notikt. Dzen prom bažas un bailes!"
/Osho/
.....................................................
Dažas dienas atpakaļ patrāpījās rokās "Annas Psiholoģija"; 2014.06.; kuros vairāki pieredzes stāsti par došanos svētceļojumos, ne gluži to tradic.izpratnē, jo tie, vsm iesākumā, daudziem ne tuvu nav reliģisku motīvu vadīti; vairāk- tā ir vēlēšanās rast atbildes uz sev būtiskiem jaut., apjaust- savas varēšanas robežas.. nepārstāstīšu- kurš vēlēsies- atradīs un izlasīs... Un vrb kādam- tieši šobrīd- vajag šādu izaicinājumu- sev?? Pilnīgi ārpus sava komforta zonas, jo- tajā komfortā jau labu laiciņu nejūties vairs īsti komfortabli??..
Nu ko?? Tāpat jau Savs Ceļš jāmeklē, jāatrod- pašam. Lai sanāk!!
Atslegas vārdi: baidāmies mēs visi0
Ko padarisi-lai piedalas kopeja militara parade Maskava.Ja jau tada technika.
Bet baidāmies taču, Raimond, visi!!! Tikai idioti jūtas droši. Dzīvs cilvēks vienmēr atrodas nedrošībā!!
Tu atvaino, bet man gribas, atbildot Tev, nocitēt:
"Sākumā atšķirība starp gļēvuli un drosmīgu cilvēku ir neliela. Vienīgā atšķirība: gļēvulis ieklausās savās bailēs un seko tām, bet drosmīgs cilvēks noliek tās malā un iet uz priekšu. Drosminieks dodas nezināmajā par spīti visām bailēm." /Osho/
Nav jau vienas receptes un nebūs- kā tikt ar savām bailēm galā? Katrs meklējam un- atrodam vai neatrodam- savus veidus un paņēmienus, kā cīnīties ar tām.
... nu redzi?- un atkal mani pieķēra Tevis izteiktā doma:
"/../ tie izaicinājumi sev ir tas pats Svētceļojums..Varbūt ne vienmēr svēts , vārda tiešā nozīmē, bet ceļojums uz sevi.."
Tie ceļojumi, kurus bloga tekstā pieminēju es, jau arī bija vairāk- ceļojumi uz sevi.
Un- kamēr esam te- zem Saules šīs- tie, man šķiet, nebeidzas nekad. Ja paliec sastinguma stāvoklī, tad, nu tad jau esi ....
Jauku nedēļas nogali!!
Bailes laikam vispār ir cilvēka arī dzīvnieka ļaunākais ienaidnieks un ne katrs zina kā ar tām cīnīties un, vai vispār ir ierocis kāds, ar kuru stāties tām pretī un, ja tādu atrod, kā to likt lietā pareizi bez instrukcijas lasīšanas....
Sveika, Ingrīd! Paldies, ka izcēli manu domu..biju mazliet pārsteigta.. Tātad kaut kas aizķēras
Izlasīju Tavu blogu un kā vienmēr liki aizdomāties par lietām..Diemžēl neesmu lasījusi ''Annas Psiholoģiju''..taču tā aprakstīta doma ir skaidra, kaut vai par tiem izaicinājumiem sev..Teikšu no savas pieredzes, ka tie izaicinājumi sev ir tas pats Svētceļojums..Varbūt ne vienmēr svēts , vārda tiešā nozīmē, bet ceļojums uz sevi..Tas ceļš ir reizēm nav tik gluds un sanāk paklupt un reizēm gribas atmest visam ar roku un ieslīgt savā Komforta zonā, un tad citreiz lieti noder kāds spēriens no ārpuses, kurš liek virzīties uz priekšu...Tad tu sapurinies, sarāj sevi un klupdams - krisdams ej..Kā mīl mana meita teikt ''noslauki asaras un strādā''!! Lai tik tiešām izdodas mums visiem! Paldies, Ingrīd!
Var gan, Vitosik, radīt, ja apzinies, kas notiek. Ja jauns puisis iemests karā, protams, visu turpmāko dzīvi domās savādāk, nekā citi. Tā nu ir.
Nevaru Tev, Lita, nepiekrist. Pieķēra Tava doma: "/../ lai mans komforts netraucētu savus mīļos, tuvos".. Man šodien nav diži priecīga diena, lai novērstu domas, parakstos te.. Un tas, ko šobrīd sev pārmetu: pāris dienu vairāk domāju par savu labsajūtu, nekā... lai nu paliek; kā telefoniski teica mana Mazā: "Nešausti tgd sevi!! Pēc tam- vnm esam traki gudri..." Būs viss labi, jābūt. Citādāku variantu vnk- NAV!!!
Arī tas, ka nav jau tādas lielas, viennozīmīgas, visupārņemošas LAIMES, ka ir zibšņi- spožāki un rimtāki, kas mūs paceļ, izrauj un saviļņo- tas ir tas, kam ticu arī es.
Lasot tos rakstus pieminētajā žurnālā, bija daudz atziņu, kas aizķēra: ".. nemitīgais skrējiens- tu vienmēr traucies pēc kaut kā.. /../ Kur ir mans lēmums vadīt dzīvi, nevis pakļauties, lai dzīve vada tevi?" ..
..........................................
Paldies, Lita, ka atradi laiku- izlasīt un izteikt savas domas!!
Laime ir tad kad visi mīļie ir veseli, pats jūties labi, visa pietiek. Mazi notikumi paši par sevi Laimes izjūtu radīt nevar.
Sveika! Nu tā komforta zona tiešām katram sava. Un, laikam, pat strīdēties tur nevar.Izcili un izcili personīgi katram savs.Bet vienam būtu jāapvieno, lai mans komforts netraucētu savus mīļos, tuvos. Bet kā likums, tas bieži neatbilst. Un jautājums- vai man tiešām tad tas ir mans miers un labsajūta? Tas tāpat kā jēdziens LAIME. Sastāv no maziem, izcili patīkamiem notikumiem, kuri summējas.
Par Annas Psiholoģiju...tas tiešām nav visiem tik reliģisku motīvu, lai cilvēki iet, domā, ceļš pats par sevi atklājas kā kas būtisks, kur nu vēl apkārt redzētā daba, mazi notikumi, no kuriem atklājas katra spēja pielāgoties, da jebkam.
Interesanta bloga tēma!
Šis ieraksts ir man nesaprotams, es ne visu nesaprotamo par muļķībām saucu.
Par muļķībām nosaucu to, ka Jaunulim vajag blakus Vecu dāmu. Šādās kategorijās es nespēju domāt.
Kundze apvainojās, grib visiem patikt
desantnieks Vitosiks 10. okt. 21:21
Esmu daudz ko savā dzīvē redzējis, lai saprastu, ka Jūs rakstiet pilnīgas muļķības.
Ingrida Xx 10. okt. 21:24
/../ Jums vienmēr, desantniek, tiek atstāta brīva izvēle- manas muļķības- nelasīt!!
Kundze iederētos politiķu aprindās, tik daudz uzrakstījusi, šo visu izlasot nekas nav skaidrs par ko rakstīts
Ieraksta saturu neizprotu, par ko tas īsti ir?
Ieraksta saturu neizprotu, par ko tas īsti ir?
Par Usakaova kungu nevaru spriest-neesmu bijis saistits ar partiju vai organizaciju,un kura registreta Latvija.Atraitnis.CIP informators.
Labvkar, kā veicas ar jauniešu pavedināšanu?
.... par savām simpatijām- dzejo, cik vēlies; tikai- ne te- es jau lūdzu!!
.... par manējām- neesi saņēmis pilnvaras izteikties, tā vnk iemesla pēc, ka neesi saņēmis arī- info!! Tā kā... mūsu šīvakara dialogs- slēgts.
Dupsuks ir kolosals!
.... nu bet, Vasilij /19:00/.. dzeltenā prese taču drukā, ka viņa paliekot arvien seksapīlāka un kārdinošāka... priecē sevi!! netā- bildīšu daudz!!! .. bet- vrb viņas smuko dibenu apspriedīsim- ne šajā blogā?? a??