Nav gadījies, draudzības robežas tiek pārkāptas....

Nu ja ari esi samīlējis kādu no draudzenēm... Kas tur liels?  Vai no tā jāceļ traģēdija un jātrobolē pa visu pasauli???
Parasti tas notiek neapzināti. "Klikškis" un aiziet!

Es zinu un uztveru normāli- kas to nesapratīs, to vnk- nesapratīs- ka VAR BŪT ARĪ TĀ.

... un- kāpēc ar Draugu nevarētu būt sexuālās pievilkšanās?? Esmu bijusi/esmu draudzībā, tieši tā- draudzībā!!, kur lietas tiek atrunātas jau no- sākuma: uz ko tieši mēs ejam; lai nebūtu lieku ilūziju, gaidu.. un sasapņošanās- no vienas vai otras puses... Un tieši- pateicoties tam, ka viss tika nolikts uz skaidriem, bezzemtekstu pamatiem, Viņš ir mans labākais Draugs- joprojām; t.sk.- jaukakais sexpartneris; kurš uz manu ķermeni- prot spēlēt- kā neviens cits; tai pat laikā abi zinām- kura ir tā robeža, sen atrunātā, kuru nepārkāpsim- nekad!! Man- sava dzīve; Viņam- sava. Man nav cita Drauga, kuram ticētu tik ļoti, par 200- tas vēl ir maz teikts. Jā, tā IR- Draudzība. Cauri gadiem.

Ja , pastav , pat ari ja vizuali abi ir pievilcigi , vienkarsi nenotiek tas , kam butu janotiek  , kad saakas abpuseja vilkme..

Ja, galvenokārt, nav vienam pret otru seksuālā pievilkšanās, vizuālās simpatijas, ja atstāj vienaldzīgu kā pretejais dzimuma pārstāvis, tad tā mēdz notikt, ka paliek draugos.

Pastāv!! Un- kā vēl!! Es rakstu to, ko zinu.