Fancijai

14. nov 2015. 13:41



Naktī, kad sirdis caururbj
Asas un svina pilnas lodes,
Kā negaidīts sniegs tīras dvēseles
Nakts tumsā pār zvaigznēm krīt.

No briesmām, no naida liesmām
Neviens nav vairs pasargāts.
Kad dzims diena jauna, gaismā nāks
Kurš cilvēks pret cilvēku ieroci cēlis.

Lai kritušām dvēselēm Dievs
Siltu mājvietu pie sevis dod.
Bet tiem, kas ieroci pacelt spēja
Rāda ceļu uz velna valstības dzīlēm.

Jans Ikes

Atslegas vārdi: dzeja18356, Jans Ikes21

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (4)

Dzēsts profils 15. nov 2015. 16:09

tu pacēli vārdu - kā lāstu.../lai atdusas lauva un jērs....vai naidu kurināt sevī-ellē taisies vārīt
ja karavīrs pret otra Vīra-vīru cīnās-un krīt...tā ir taisnīga nāve?-kas to uzkūdīja!?-nekad neies kara laukā...bet diriģēs no bunkura!

savsem k. 14. nov 2015. 22:50

Eiropeiskās vērtības - divi pasaules kari viena gadsimta periodā  

Jut i. 14. nov 2015. 22:29

  

Vasilijs P. 14. nov 2015. 14:29

B.Obamas kungs pirmais izteica lidzjutibu no Prezidentiem,jo cita laika josla.

Autorizācija

Ienākt