Izlasot Guntas šodienas blogu, ļoti spilgti uzvējoja atmiņas.
Manas mammas mājās joprojām ir virtuvē plīts, kurā parasta cepeškrāsniņa- kā jau plītī. Atceros gan tajā ceptos pīrādziņus, kanēļmaizītes, piparkūkas... visu atceros!! Bet visspilgtākās atmiņas par kartupeļiem, kurus uz tādas lielākas un dziļākas pannas cepa sestdienas vakaros pēc vannas /siltā ūdens nebija, tas tika sildīts uz plīts un pēc tam saliets parastā skārda vannā; arī šīs vannošanās ir neaizmirstami mīļas, kaut- ne par to tgd stāsts/; nu lūk- un tie bija mazie kartupelīši, kas tika nomizoti un cepti tādi paši apaļi, drusku lielākos pārgrieza uz pusēm.. beigu galā tie plīts cepeškrāsniņā ceptie kartupelīši sanāca tādi zeltaini brūni, apkārt pat tāda kā garoziņa.. un vēl kas man ļoti patika- tajā pannā, kas pēc tam, kad kartupelīši bija gatavi, tika uzlikta uz galda, ap kuru sasēdāmies visa ģimene, bija tāda iedobīte, kurā satecēja tauciņi; tad nu ēdām tos kartupelīšus, mērcot tajos tauciņos. Tiem bija īpaša garša!! Tgd man gribas pat teikt- manas bērnības garša..
Kad aizdevos studēt, un braucu nedēļas nogalēs mājās, tas, par ko visu ceļu domāju, bija- es atkal ēdīšu tos kartupelīšus..
Un tgd man jādomā- vai saviem bērniem esmu sagādājusi tādas īpašas atmiņas, kurām ir gan garša, gan smarža- īpaša?? .. Neesmu pajautājusi.. zinu, ka mans Puikiņš atceras, kā no nelabās tantes atkaroju Viņa mīļāko lācīti, tādu maziņu, ar svītrainu šallīti, kas, braucot ratiņos, Viņam izkrita uz ielas... jā, kkur pirms pāris gadiem pēkšņi saņēmu sms no Dēla, kurā Viņš man pateica paldies, ka esmu to izglābusi... aiz apmulsuma, loģiski, asaras man sāka birt kā pupas... vēl šo to zinu par Viņu spilgtākajām atmiņām, bet- bērnības garša?? ....
Man šī bija ļoti skumja nakts. Iespējams- tieši tādēļ pēkšņi visādas atmiņas..
Un Jūsējās?? Atmiņas?? Jūsu bērnības garša??
Atslegas vārdi: kartupelīši0
Lilij!!! Paldies Tev par uzrakstīto!!!
Saproti??- biju jau piemirsusi galīgi- arī es taisīju tādus čipsus- uz plīts virsmas!!!! .. tie bija... nu tie bija- kas īpašs!!! .. kāpēc, esot mājās tgd, to neizmēģināt?? Jā, es izmēģināšu gan!!! .. just vēlreiz tos īpašo čipšu smaržu un garšu!!!
Tu man uzdāvināji eglīti, es tgd uzdāvināšu arī Tev; tā nav Ziemassvētku eglīte, kaut man ir bildīte arī ar tādu, kurā sadegtas lampiņas, 5min. gajienā, no mājas, kur esmu; šī ir pavisam jocīga eglīte, es nezinu, kā to sauc, gan jau kāds noteikti zina, bet- man patīk tās jocīgums!! Kaut tā ir pie mājas, kas man vnm saistīsies ar skumjām atmiņām, tas nekas!! Man viņa patīk, šā vai tā!! es speciāli tikko izgāju ārā nofočīt /..
Arī Tev- siltus un mīļus Svētkus!!!
Smarža...bērnības smarža asociejas arī vēl ar tikko nopļauto zāli un sienu..Līdz šim - visjaukākā smarža pasaulē!
Atmiņas... to ir daudz.Tavs blogs lika atcerēties arī par kartupeļu garšu...Kad mācījos pamatskolā, atceros, kad atgriezos mājās, ēst gribējas kā..kā sunim noejot 3 km ar kājām..Virtuvē uz plīts māte gatavoja vakariņas..a es nevarēju sagaidīt un tad nomizoju kartupeli, sagriezu plānās šķēlēs un liku uz plīts virsmas..mmm..kā tie smaržoja.. sanāca kraukšķīgi ..manas bērnības čipsi
.. zināju, zināju, Vasilij!! viskautko zināju!! jau tolaik, kad spīdināji man spogulīti zem svārciņiem.. .. bērnības atmiņas!!
.. ak Tu, Maksim, Maksim... proti gan kost, līdz kaulam, gan sapaijāt... ej nu saproti, kas ar ko jāsaprot.. .. bet vsp- lai veicas Tev!! Tgd jau reti te parādies..
Nevajadzeja Tev spoguliti spidinat-vienalga izmacisos...pati zinaji-abi macas.
Tu izskaties tik iekārojama, bildē
Paldies Tev, Maijiņ, arī!! No Tevis pa gabalu strāvo gaišs mīļums; un lai nu atk te dzejo katrs, ko vēlas- es runāju to, ko jūtu
Man prieks, ka pabijāt ar mani- te!! Paldies, Jums, mani Jaukie!!
.... bildīte ar šodienas sajūtām, kkur ap 15-iem apmēram- man bija brīvs, laiks silts un jauks, aizsoļoju līdz tuvējai pilsētiņai kkur km 5; lai pa gājēju- velo celiņu ietiktu tajā, jāiziet cauri šiem vārtiem; nu nav jau tā mana pilsētiņa, protams, bet, par cik 1.reizi, esot te, kur esmu tgd, biju brīvsolī, tad... nu tad.... jā, man patika gan tas ceļš, gan meklēt un sapirkt visādus nieciņus dāvaniņām.. un- kaut pagājusī nakts sagrozīja man visu par 100, cenšos pieņemt, ka viss notiek tā, kā jānotiek..
/kad noeju lejā, kompītis strādā, kā jau kompītis; kad uzkāpju augšā savā istabiņā- ik pa laiciņam galīgais čušššš... /
Ai,to bērnības garshu ir tik daudz,tagad atceros,ka tik ļooti garshoja parasta, mazos gabaliņos salauzta, maize ar krējumu,klāt sipollociņi un dilles,bet varēja arī bez tiem,būs jāpagatavo tagad,tad jau redzēs,vai garsha tā pati vēl. Paldies,ļoti jauks blogs,pilns bērnības īpasho garshu un smaržu,tāds-pa īsto mīļsh
Maijiņ!! Man arī traki patika tāda, tikko izcepta maizīte!! Tikai tā bija tuvējā maizes ceptuvē, visparastākā baltmaize, kādas tagad vnk vairs nav!! un tad mēs, sīči, skrējām uz turieni, un mums, es pat neatceros- kādu iemeslu pēc, jo neviens no pazīstamiem tur nestrādāja, mums iešķiņķoja pa kukulītim, kurš, laužot pa gabaliņam vien, līdz mājām tika apēsts... nu redzi?? biju ko tādu jau aizmirsusi- Tu atsauci man to atmiņā!!
Mana bērnības garsha saistās ar lielajā maizes krāsnī tikko izceptu maizes klaipu,ko laužu pa gabaliņam un pa virsu smērēju sviestu un tas kūst ,un tiek ne tikai mutē,bet arī uz punča ,
bija gan, Raisa!!
kaut- var jau to īpašo garšu vai smaržu atrast daudz kur, bet... nu jā...
prieks Tevi vnm satikt, Robčik!! nu patīk man tie Tavi burtiņi un tas, ko tie pasaka
Jā, Ineta, sāk jau lietas sakārtoties, visvairāk man nepatīk neziņa: kas un kā?? ..
Ja kas- šodien esot enerģētiski stiprākā diena gadā- stipri Saulgrieži; jādomā domas visadas, kuras vēlamies, lai piepildās, un galvenais- lai piepildās harmoniski tieši Tev, man, citiem..
Tiem bija īpaša garša!!
man ar patik akmens laikmets sad tad....melna pirts...havaja un udens ara....un neko negribas mainit ......ingridin
Man arī nebija no priecīgajām, jūtu līdzi, viss kaut kā tomēr turpina griezties, mijās, skumjas ar jaukākiem notikumiem, sagaidam tos, uzsitam viens otram uz pleca, viss notik kā tam jānotiek, arī uz labu.
sacep gan!!! :) .. un pieēd pilnu punci- arī par mani!!
/man te kompītis špāses taisa- te inets ir, te- pazūd... kas zina- vrb drīz būšu mājās un arī sacepšu.... man bija skumja, skumja nakts../ ..