Izlasot Guntas šodienas blogu, ļoti spilgti uzvējoja atmiņas.
Manas mammas mājās joprojām ir virtuvē plīts, kurā parasta cepeškrāsniņa- kā jau plītī. Atceros gan tajā ceptos pīrādziņus, kanēļmaizītes, piparkūkas... visu atceros!! Bet visspilgtākās atmiņas par kartupeļiem, kurus uz tādas lielākas un dziļākas pannas cepa sestdienas vakaros pēc vannas /siltā ūdens nebija, tas tika sildīts uz plīts un pēc tam saliets parastā skārda vannā; arī šīs vannošanās ir neaizmirstami mīļas, kaut- ne par to tgd stāsts/; nu lūk- un tie bija mazie kartupelīši, kas tika nomizoti un cepti tādi paši apaļi, drusku lielākos pārgrieza uz pusēm.. beigu galā tie plīts cepeškrāsniņā ceptie kartupelīši sanāca tādi zeltaini brūni, apkārt pat tāda kā garoziņa.. un vēl kas man ļoti patika- tajā pannā, kas pēc tam, kad kartupelīši bija gatavi, tika uzlikta uz galda, ap kuru sasēdāmies visa ģimene, bija tāda iedobīte, kurā satecēja tauciņi; tad nu ēdām tos kartupelīšus, mērcot tajos tauciņos. Tiem bija īpaša garša!! Tgd man gribas pat teikt- manas bērnības garša..
Kad aizdevos studēt, un braucu nedēļas nogalēs mājās, tas, par ko visu ceļu domāju, bija- es atkal ēdīšu tos kartupelīšus..
Un tgd man jādomā- vai saviem bērniem esmu sagādājusi tādas īpašas atmiņas, kurām ir gan garša, gan smarža- īpaša?? .. Neesmu pajautājusi.. zinu, ka mans Puikiņš atceras, kā no nelabās tantes atkaroju Viņa mīļāko lācīti, tādu maziņu, ar svītrainu šallīti, kas, braucot ratiņos, Viņam izkrita uz ielas... jā, kkur pirms pāris gadiem pēkšņi saņēmu sms no Dēla, kurā Viņš man pateica paldies, ka esmu to izglābusi... aiz apmulsuma, loģiski, asaras man sāka birt kā pupas... vēl šo to zinu par Viņu spilgtākajām atmiņām, bet- bērnības garša?? ....
Man šī bija ļoti skumja nakts. Iespējams- tieši tādēļ pēkšņi visādas atmiņas..
Un Jūsējās?? Atmiņas?? Jūsu bērnības garša??
Atslegas vārdi: kartupelīši0
Ingrid, paldies... no malas jau, pati saproti, viss ir mazliet vai nu skaidrāk vai savādāk saredzams... man gan pašai šķiet, ka es tik pāris projektus tā riktīgi realizēju, pārējais viss notiek it kā pats no sevis... tā kaut kā. Esmu tā, kura pasēž upes malā , pagaida... viss, kam jānotiek, notiek tā vai tā.
Hm, varbūt jāiet kartupelīšus sacept? Es vēl mēģināju elektriskajā gaisa pūšamajā krāsniņā, arī ļoti garšīgi, ņem vai nu mazus vai sagrieš kādās 4 šķēlēs, apņurca ar taukvielām/eļļu, garšvielām, apkārt garoziņa kā pīrādziņam, iekšā jauki mīksts, tik jāēd uzreiz
7- Veiksmīgs mūžs. Sava likteņa pavēlnieks. Uzņemas nozīmīgus projektus, jo pietiek gribasspēka un pacietības tos novest līdz galam.
nezinu Tevi, Inetiņ, dzīvē, bet man patiešām tāds priekšstats par Tevi radies!!
Tur tik liekas, ka tests sarežģīts, īstenībā nekā sarežģīta nav, vajag tik rakstāmo un papīru, kavadrātu uzzīmēt, skaitlīšus saskaitīt.
Mans vienmēr bijis 7
oki; sanāk, ka es te uzbāžos ar savu cipariņu, nu nava tā!! man tikai te pamaz prieciņu, un tad nu viss, kas atrauj mzl, šķiet interesanti :)
ja kāds savu cipariņu tmr uzrakstīs- uzdrukāšu tos pāris teik.; beigu galā- arī tam piedzimšanas laikam ir saistība ar to bērnības smaržu, vai ne??
Forši!! P-dies!! Tur traki jāiebrauc, pamēģināšu gan!! Tas, ko izlasīju es- pa vienkāršo!! :)
Es jau pirms pāris gadiem visādus numeroloģijas trikus un testus "noskenēju", kaut kas jau tajos inčīgs ir, tāpat kā astrologu atzinumos.
Te arī viens tāds tests izklaidei
Ineta! vai ikkurš, kurš ieskatīsies, man traki gribas kko pateikt par Jums; es jau rakstīju vienā blogā, bet atsaucību neguvu.. Jau 5 cilvēkiem sanāca traki atbilstoši, vienam gan- tā jocīgi kkā.., bet tieši to cilvēku, kam jocīgi, es vienīgo dzīvē nepazīstu, tikai no vēstulītēm.. tā kā nemaz īsti nemāku spriest...
Es pārkopēju, lai nav jādrukā no jauna:
Ingrida Xx 17. dec. 17:40
saskaiti savas piedzimšanas skaitļus- datums + mēnesis + gads un noreducē līdz viencip.skaitlim; nu tas ir tā:
teiksim- 15.02.2063 /hi-hī!!/.:
1+5+0+2+2+0+6+3=19=1+9=10=1+0=1
Un tad es tam viencipara skaitlim varu pateikt /vienā žurnālā šonakt izlasīju/ dažus baigi precīzos teikumus!! Man tikai vajag Tavu ciparu, es taču tāpat nekā no tā gala cipara neatkodēšu!!!
aizliegtie, saki? Man šķita, ka vien.ceptu kartupeļu trūkums organismā Bet laikam tā ir, kad kaut ko nedrīkst, tad ļoti, ļoti gribas.
nu bet!! tie aizliegtie augļi taču!!
Par kartupeļiem- kad ir nācies ievērot ārstniecisko diētu, kad nedrīkst neko ceptu, tad tieši visas domas ap ceptiem kartupeļiem grozījās, un krāsnī ceptie, tas ir īpašs gardums
... vai tad?? man jau liekas, ka aizvien vairāk atgriežas tieši vecās, pusaizmirstās, bet tik īpašās lietiņas...
... bet tā, pa lielam- ko jaunu jau vajag vnm, lai nezaudētu interesi par dzīvi un uzsistu sev asinis.. sapratu..
vajag ko jaunu un sma ržīgu
sapratu....
/11:22/ ja neplēsīsi dārgi, būšu mājās- nolīgšu Tevi... skolotāj!! :D
man bija visadas burtnīciņas: viena pielīmēta ar konču papīrīšiem, otra- ar sērkociņkastīšu virsiņām, trešā- ar visādu pudeļu etiķetēm... un vēl... un vēl... :)
bet vajadzētu.....
un vsp /11:14/- neskolo mani!! es netaisos mācīt arī Tevi!! vot!!
sīkajiem koņšas....... un lieliem ar būs ko atcerēties.....fantikus pētīs:)
man jau liekas, ka tas piparkūku cepšanas rituāls daudziem ir kas īpašs... galds- ar miltiem, uz tiem izrullētā mīkla, tad- tās formiņas... viss kopā!!