.... ar smaidu

25. dec 2015. 13:02

   Es lasu te tik daudz laba vēlējumus; tik daudz vedinājumu uz Gaismu, tgd- Ziemassvētkos.. man patīk tas viss, protams!!!, jo- kurā virzienā tad??

   Mani Mīļie, te!!!
Tas, ko es vēlu- ikvienam!!- ir dzīvot riskējot; balansējot reizēm uz 'naža asmens', nezinot- varēsi vai- nē... ;).. un- ļauties!! vnk ļauties!! tiem mirkļiem, ko piespēlē dzīve!! Es vnm saku: labāk nožēlot to, ka nebija tā, kā gaidīju; nekā to- ka nezinu, kā būtu, ja....

   Dzīve piespēlē visādas situācijas, mūžīgie amerikāņu kalniņi, kā vakarvakar teicu vienam Draugam; bet pats skumjākais, ja tas tevi ietekmē tā, ka nespēj vairs smaidīt; un tāpēc es saku tgd- katrā, visdraudīgākajā situācijā, ir arī sava, komiskā puse; kas cits mūs noturēs virs grunts, ja ne mēs paši??!! ..

   Ar smaidu!! Lai sanāk!!..  


Atslegas vārdi: vnk ļauties0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (21)

Vasilijs P. 27. dec 2015. 18:32

Jo CIP vienmer stradajis ar orginaliem kadriem un dokumentiem.

Vasilijs P. 27. dec 2015. 17:16

Galvenais-nav lets-atdarinajums

Vasilijs P. 27. dec 2015. 16:30

Es-Tu jau nu gan-nav iespejams atlauties-tik augstas klases un pikselu sistemas.

Ingrida X. 26. dec 2015. 18:12

Paldies, Maijiņ!!  
Lai arī Tev viss sanāk!! :) Galvenais jau- neļaut sev nolaist ķepas, lai kā nu brīžam iet vai neiet. Prast, censties arī tajās pelēkajās dienās, kuru ne mazums, to zelta maliņu mākonim ieraudzīt!! Un- ticēt, ticēt, ticēt.., ka viss būs labi!!

Ingrida X. 26. dec 2015. 18:08

Tev jau, Robčik, arī!! Tu, cik nu esmu te sapratusi, esi no tiem cilvēkiem, kas prot vnk dzīvot un baudīt to, ka dzīvo!! forši!!  

Ingrida X. 26. dec 2015. 18:06

ak Tu, Vasilij- sladkaja konfetka, kas nekad nepiedāvājas!!   slikti, ka nepiedāvājies- par vienu vīrieti mums, sievietēm, mazāk!!

lai viss Tev uz labu, konfetka, ar jocīgo, neatpazīstamo garšu!! ..  

zigis l. 25. dec 2015. 22:38

cau ingridin...tev priecigus

Maija V. 25. dec 2015. 21:00

Lai sanāk! tikai un vienīgi tā!

Vasilijs P. 25. dec 2015. 17:02

Es neteiktu-Ta ir milzida Dieva davana....atraitnis

Vasilijs P. 25. dec 2015. 16:44

Tikpat Sladkaja Konfetka informeta-atraitnis,nekad nepiedavajas

Vasilijs P. 25. dec 2015. 16:33

Ta vins ir,jo parasti uz Svetkiem tiek seksualie pakalpojumi piedavati,soreiz-Mierigi.Atraitnis...Britukam.

Ingrida X. 25. dec 2015. 16:00

un vsp- taču svētki!!!!
lai domas Tev gaišas!!! un- visa sajušās, kā tāda, gaiša!!!  

Ingrida X. 25. dec 2015. 15:53

Lūsij!! Tu mani nesaprati īsti, kā to, ko domāju, uzrakstīju es..
<Man sen jau tā nav straumes, kas nes; ja tā būtu- ik dienas būtu jaunās tuvattiecībās; tās, ja to vēlas, pa virsu, iespējamas visur- kaut aizvakar, vakar- Eurolines busā, kur man, visjotaļ intresanta kompānija trāpījās un tā, kura sprēgāja asprātībās un humorā, bija tendēta arī sprēgāt kur citur.. Es, cilvēks draudzīgs, liku saprast ātri vien, ka neparakstos sexam busā... lai cik noilgojusies esmu tā visa.... tā gan... :)

Dzēsts profils 25. dec 2015. 15:20

Vienkārši ļauties, lai straume ness, kur aiznesīs, vienalga. Priekš manis tas nav, stūrēju pati, kur gribu.
Priecīgus svētkus

Ingrida X. 25. dec 2015. 14:54

... p-dies Tev, Benita, par tik cilvēcisko un nesamudžināto atbildi!! :)

Un tomēr, neskatoties uz visu- ir jāpaspēlējas mzl, jo tie, ko jūtam- esam savus, visādās nozīmēs, savas ieciklētības pēc- mūs vēlas, bet atbildi konkrētu- nesniedz, dmž.

Benita L. 25. dec 2015. 14:44

Pie  zobārsta vairs sen jau neraud un no tā nebaidās!Ne dēļ asarām jāiet,bet,lai iegūtu spēju skaisti pasmaidīt,lai nestaigātu sakniebtām lūpām bez smaida.
Piespēlēts?Dzīvi uztvert kā spēli nav ieteicams,jo zaudējums nes sarūgtinājumu.
Azarts ,tas gan neļauj ilgi atskatīties,bet domāt uz priekšu!

Ingrida X. 25. dec 2015. 14:30

.... vai tad, Maksim, ir varianti citi?! Nē!! P-dies Tev, protams!!

Dzēsts profils 25. dec 2015. 14:27

lai sanāk un būt!!!

Ingrida X. 25. dec 2015. 13:24

Vai Tu, Benita, domā, ka uzrakstīju to, ko uzrakstīju- ar vieglu prātu un sirdi?? Nē!!! Tas, kas atveda mani atkal mājās, jā, manās tik mīļajās mājās!!, pēc nedēļas darba, bija reizē dramatiski un skumji, ļoti!! Bet- ko mainīs tas, ja es tgd šaustīšu sevi, labi zinot, ka mainīt vairs nespēju neko??!! Es mācos pieņemt situāciju kā tādu, mācos- smaidīt tad, kad 100+1 iemesls- raudāt. Un- esot mājās- ļaušos, apzinoties, cik viss ir relatīvi!!, ļaušos visam tam gaišajam un foršajam, kas man tiks piespēlēts; tā gan!! :)

Ingrida X. 25. dec 2015. 13:16

.... un?? ko tieši izmainīs tas, kad pie zobārsta palaidīsi piņņas?? neko!! rezultāts, tā vai šā, būs tieši tāds pats!!!  
.... bez tam- sava daļa adrenalīna, cik nu saprotu es, nepieciešama ikvienam; lai nenolaistu spārnus, lai- dzīvotu :)

Autorizācija

Ienākt