.... pasen te nebijusi naktī... kad- teju teju- viena diena nomainīs- citu... un pārsteigta- skatos!!- cik daudz Dvēselītēm nav miera... tās klīst un meklē... un gaida kko... arī manējā, protams.... kaut it kā- dots mums daudz.... bērni, gudrāki par mums, dzīvotprotošāki, meklēt, atrast un būt... bet mēs, stundā šajā- klejojumos savos.....- varbūt....
.... ai, Pasaulīt baltā!!!! ... ļauj atrast to- kko, un gūt mieru, uz laiku, tam lemto!!! .. :)
Atslegas vārdi: mīlēt6
Visiem- izdevušos dienu!!!
Valij!!
Tu redzi- nakts jau dziļa, kad visi normāli ļaudis čuč, bet- klausos atkal un atkal, jo.... jo man to vnk- vajag.... atrast pašai sevi Pasaulē, ko esmu nozaudējusi- mazliet.... Pasaulē, kura pazaudējusi mani... bet- es esmu- joprojām!!!, ķerot tverot to mākoņa maliņu, kura ļaus- ATGRIEZTIES.... TE!!!!!! ....
.. mani dara laimīgu, kam citi paiet garām
un pat neierauga, vai arī ierauga, bet neredz
jeb arī redz to, bet izliekas neredzam
par ko bagātais smejas un apdāvinātais vīpsnā
mani dara laimīgu, kas ir manī
liktens uzrakstītais uz dvēseles baltās lapas
kad sākas mans ceļš
mans meklējumu ceļš
mans mūžīgais ceļš
mans vienīgais ceļš
mans nebeidzamais ceļš
mans bezgalīgais ceļš
mans vienīgais ceļš
uz sevi..”
.........................................
mans meklējumu- mūžīgais- ceļš uz sevi.....
..... oki; rīt diena - jauna... un tā nes cerību- kā vnm... :)))
Meitenes, MANAS!!!! Nu kā- bez Jums, vsp????? :))))
Savu mieru jārod pašai --- tur neviens nepalīdzēs....
Eju čučēt--- labu nakti---no iesnām galvā dūc...
.... paldies Tev, Kisa!!! Es, reizēm lecīga un tā, esmu tik sirdsjūtīga pa dzīvi, ka- aiz to jau lecos, lai tikai kāds neredzētu, cik ļoti tas viss- mani..............
Atnākam šai pasaulē vieni---un aizejam vieni---bet nodzīvot bez cilvēkiem nevaram... tad lai vienmēr būtu tādi...
Ceļš uz sevi
... to- nepateikto vārdu iela- ir tā, kas, Valij, mani joprojām besī, kas neļauj, dziļi iekšēji, sākt ko no jauna... un- reizēm es lamājos un lādos; bet reizēm: lūdzu!! pasaki man tos, neizteiktos, jo- esmu cilvēks, visvienkaršākais cilvēks pasaulē šajā, kas nespēj, nespēs ne=-mūžam!! uz diviem krēsliem vienlaikus, kaut, kaut...........
Ingrīdiņ...ir tikai trīs soļo...Svētdien...Baznīca...Dievgalds - Miers ar Tevi!
Bet ir jābūt tai sajūtai, ka gribi tur doties...ar atvērtu sirdi!
man, reiz cita sakarā, uzrakstīja Sieviete, no Visgaišākajām te:
Ingrīd, Tu ļoti labi pateici manā blogā par Siltām rokām, kas apskauj un tur cieši - cieši.. Un zini, no savas pieredzes varu teikt, ka tam ir liela nozīme, ka ir kāds blakus un uz ko var paļauties un vari arī savu siltumu dot tam otram....Tas ir viens no laimīgiem priekšnosacījumiem dzīvē.. Ai.. nu ko es stāstu..to jau Tu pati labi zini!
Man jau arī reizēm mani saliktie plauktiņi sabrūk, un vajadzīgs laiks, lai atkal salikt visu vai nu kā bija, vai citā secībā, bet salieku un dzīvoju tālāk, līdz atkal notiek kas tāds un atkal viss no gala.... tāpat kā Tev..un tā visu mūžu..
.... un tgd- vnk nevaru nedomāt- par to.... visu mūžu...
Nepateikto vārdu iela
.... un tā nav ubagošana, nebūt!! .. katrai, vsm man tā šķiet, tiek piedāvats iespēju- birums.. tikai uztaustīt, saprast to- savu esam- tas nav tik vnk, nebūt...