Lai kādus tekstiņus te reizēm bīda Anne, tā nav ne pielīšana, ne uzprasīšanās uz glaimiem vai žēlošanu, tā ir vnk silta līdzcilvēku attieksme vienam pret otru. Ja jau reiz sarunu par to Leiras blogā iesāku, pateikšu visu.
Jā, esmu metusi akmeņus pati, vai lepojos ar to?? Nē!! Jo kad tad cilvēks ko tādu dara??- tad kad ne jau nu laimīgs jūtas pats. Un, darot sliktu otram, vai top labāk?? Atbildi zinām tāpat- protams, ka nē!! Esmu atvainojusies personīgi, ja kas palicis vēl nepateikts: Es patiešām atvainojos VISIEM, kam, ar nejauki uzrakstītu vārdu, esmu nepelnīti nodarījusi pāri!! Zinu- kāds atkal iesmies, paņirgāsies par to, ko te saku, bet- tas jau nemainīs lietas būtību- saku to patiesi un no sirds
Kā jau vakar minēju Litas F. blogā: "tik daudz laba, cik esmu saņēmusi, man 100 dzīvēs neatdarīt"; un tā kā man tika dots saprast, cik tuvu ir BŪT un NEBŪT, es priecājos, ka man ir šī iespēja pateikt PALDIES daudzajiem labajiem Cilvēkiem te!! Ne jau ar visiem esmu saskārusies tiešos tekstos vai sarakstēs, bet zinu gan, ka daudz patiesi Labu Cilvēku ir arī starp tiem, kurus nepieminēšu.. Lai veicas Jums Visiem!!
Paldies Alisei, kura mani tik bieži uzklausījusi un uzmundrinājusi!! Paldies Irinai- Tu uztvēri, ka kkas nav gluži tā ar mani, un sniedzi vakar tik negaidīti viedu atbalstu!! Paldies Litai, kas tolaik, kad tiku te ķengāta, atsūtīja to silto mierinājumu; tobrīd- man tas bija miljons!! Paldies Leirai, ka parāvi vaļā slūžas, to vajadzēja, goda v.!!, pie tam- ļoti!! Lillijai, kura vnm sniegusi pleca sajūtu; Maijiņai, Lūsijai, Andim, kuru gaišums sildījis mani Daigai, kura uzmundrinājusi mani ne reizi vien, Jurim, ar savu jauko prasmi pakoķetēt un sapurināt; Inetai, kuras nosvērtībā un vnm tik saturīgajos blogos esmu radusi daudzas atbildes, un vnm esmu jutusi, ka tad, ja pie Tevis vērstos personiski, Tu neuzgrieztu muguru, bet sniegtu atbalstu, cik Tavās iespējās.. .. un kā tad bez vnm pragmatiskā Kukū un Robčika, kuri likuši man smieties daudz, paldies Jums, foršie!! .. Un, protams, maniem jaukajiem sarakstes draugiem- .. baidos, vai Visus nosaucu vārdos, ja kādu nenosaucu, nekas- tāpat ziniet, ka esat ierakstījušies manī, uz palikšanu!!
Esmu patiesi laimīga, ka man tika dota iespēja uzrakstīt to, ko tikko uzrakstīju!!
Es, tāpat kā daudzi, kļūdos, krītu un- ceļos no jauna, un lai mums VISIEM izdodas piecelties, vienmēr!! Un- būt un smaidīt!!
Ingrid, jauki, ka mums ir iespēja ne tikai te pačatot, bet arī kādreiz ar labu vārdu, interesantu domu uzmundrināt, ar sakarīgu brāzienu sapurināt, nedaudz paflirtēt, paklausīties to mūziku, kas vienam vai otram amigosietim iekrīt sirdī, un pabūt ar viņu uz viena viļņa! Un burvīgi, ka Tu savā individuāli atklātajā stilā to māki mums visiem pateikt, pateikties, tā uzmundrinot un sapurinot mūs pašus (Jā, un, ja vērsīsies pie manis personiski, muguru neuzgriezīšu, tas gan!ja palīdzēt nevaru, tad vismaz izrunāties varēs).
Man Tavs blogs ļoti uzrunāja, tiešām, tiešām, es kārtējo reizi pārliecinājos, cik svarīgi mums ir izpaust savas sajūtas, nostāju, attieksmi ne tikai, kad kaut kas ir greizi/nepareizi, bet arī, kad ir patīkams sakāmais. Daudzreiz taču mēs noklusējam, domādāmi, ai, ko nu, gan jau viņš pats saprot, kā es pret viņu attiecos.
Labak jau but vairs nevar...