.... un zini??- vrb reizēm ir vērts kļūt lētai, lai saprastu to, ka ne vnm tas, kas- šķietami lēts- patiešām ir lēts!!! .... kas tad izsvēris, saki, to, kas lēts, to, kam satvars cits?? Neviens!!!! Un pie tā arī- paliksim. Viss.
bet es, Cilvēk ne- slikto,
sadedzu gaismiņu- daudz...
un tie gaismeklīši, kas man apkārt,
gluži tāpat, kā jāņtārpiņi,
uz kko tādu, nu- tādu... sauc!!!
.......................................
ticot gaismiņām šīm, es :)
Nē, ne-slikto Cilvēk, tā NAV mana dzeja, dmž.
jau krietnu laiciņu atpakaļ, sērfojot netā, uzdūros sava vārda māsas dzejai.... jo vairāk lasīju, jo pārsteigtāka kļuvu: Nu kā Viņa, tieši Viņa, pratusi pateikt savas domas vārdos, kas it kā- izrauti no manis... un bez tam- tas 7!!! ja man pasaulē ir kāds mīļš skaitlis, tad tas ir "7" vai "17"... trakākās sakritības...
man lūdzu
simts gramu
draudzības
un div’simtsgram’
labsirības,
puskilogramu prieka,
un vēl mazliet
laipnības gribas…
rauc pārdevēja
pieri
un prasa
vai “visi man mājās”,
un iesver man
tūtiņā
vienaldzību….
tonniņu-
kā jau tas klājās.. / Ingriida7/
..............................................
Todien, pievilto cerību veikalā, netika ievesti sapņi svaigi... gadās... ar laiku jau aprod, ka ne katru dien'- uztrāpīsi pievedumam- īstajam.. lētam, vai ne tik lētam; cits- visiem, cits tikai- izredzētam.. un pierod jau lēnām pie visa.. arī pie tā, ka darbā apnicīgi baigi.. un, neskatoties uz visu, tavi pirksti, kad netīšām pārslīd pār manu plaukstu, ir tik neticami, tik atpazīstami- maigi....
Interesanti , par ko cilvēki sapņoja akmens laikmetā ...
Ingrīda ,vai tā Tava dzeja?!
Es negribu sāpes nu vilšanos,
Tukšumu, vienaldzību..
Es gribu gaišu, godīgu
Un īstu mīlestību.
Bet tu tikai maigi pasmaidi:
„Rimsties, un baudi šo brīdi,
Un mierīgi visu „izgaršo”-
Jo viss kopā tas saucas – dzīve
/Ingriida7/
.... mjāā... lai nu mums sanāk!! ieiet "pievilto cerību veikalā"- īstajā brīdī....
MARTIN8GADI,PRIMULA5ZIEDI,ROZE3ZIEDI,4PUMPORS
lETI,LETI-BET ARSTESANAS BUS DARGA-NU RE KAMES MAKAM TAUTU CA..............
Ta vinjs ir-stradat CIP ieradies esmu,ne pisties.Atraitnis.
...................................
rūgts ir ne tikai analgīns
bet arī dzīve ziniet
nevajag zaķi nesteigsimies
neatvadīsimies
asara zirnekļa tīklā
tāds ir mans liktenis ziniet
bet nevajag notraukt vienalga
neatvadīsimies
/Klāvs Elsbergs/
Bez komentāriem
Dzīve ir kā svārki šauri,
Grūti ir - bet jātiek cauri!
Sievietes dārgas.
kur sievietes nav minetas