Tik lēti

26. jan 2016. 13:13

No rīta, velkot kājās bikses,
Es sevi  spogulī nopētu,
Dzīve ir nopietna,
Kur gan tu šodien liksies,
Kad daži eiriķi vien kabatā,
Bet darbā apnicīgi baigi,
Labi ,ka pievilto cerību veikalā,
Ievesti sapņi svaigi,
Ģenētiski modificēti,
Tādēļ tik lēti.
                  /taalais_sakura/

Atslegas vārdi: dzeja18356, dzīve38617

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (15)

Ingrida X. 27. jan 2016. 19:44

.... un zini??- vrb reizēm ir vērts kļūt lētai, lai saprastu to, ka ne vnm tas, kas- šķietami lēts- patiešām ir lēts!!! .... kas tad izsvēris, saki, to, kas lēts, to, kam satvars cits?? Neviens!!!! Un pie tā arī- paliksim. Viss.

Ingrida X. 27. jan 2016. 18:00

bet es, Cilvēk ne- slikto,
sadedzu gaismiņu- daudz...
un tie gaismeklīši, kas man apkārt,
gluži tāpat, kā jāņtārpiņi,
uz kko tādu, nu- tādu... sauc!!!
.......................................
ticot gaismiņām šīm, es :)

Ingrida X. 26. jan 2016. 22:05

Nē, ne-slikto Cilvēk, tā NAV mana dzeja, dmž.
jau krietnu laiciņu atpakaļ, sērfojot netā, uzdūros sava vārda māsas dzejai.... jo vairāk lasīju, jo pārsteigtāka kļuvu:  Nu kā Viņa, tieši Viņa, pratusi pateikt savas domas vārdos, kas it kā- izrauti no manis... un bez tam- tas 7!!! ja man pasaulē ir kāds mīļš skaitlis, tad tas ir "7" vai "17"... trakākās sakritības...

man lūdzu
simts gramu
draudzības
un div’simtsgram’
labsirības,
puskilogramu prieka,
un vēl mazliet
laipnības gribas…
rauc pārdevēja
pieri
un prasa
vai “visi man mājās”,
un iesver man
tūtiņā
vienaldzību….
tonniņu-
kā jau tas klājās..
       / Ingriida7/
..............................................
Todien, pievilto cerību veikalā, netika ievesti sapņi svaigi... gadās... ar laiku jau aprod, ka ne katru dien'- uztrāpīsi pievedumam- īstajam.. lētam, vai ne tik lētam; cits- visiem, cits tikai- izredzētam.. un pierod jau lēnām pie visa.. arī pie tā, ka darbā apnicīgi baigi.. un, neskatoties uz visu, tavi pirksti, kad netīšām pārslīd pār manu plaukstu, ir tik neticami, tik atpazīstami- maigi....

savsem k. 26. jan 2016. 21:31

Interesanti , par ko cilvēki sapņoja akmens laikmetā ...

slikts c. 26. jan 2016. 20:09

Ingrīda ,vai tā Tava dzeja?!

Ingrida X. 26. jan 2016. 19:30

Es negribu sāpes nu vilšanos,
Tukšumu, vienaldzību..
Es gribu gaišu, godīgu
Un īstu mīlestību.

Bet tu tikai maigi pasmaidi:
„Rimsties, un baudi šo brīdi,
Un mierīgi visu „izgaršo”-
Jo viss kopā tas saucas – dzīve

                                    /Ingriida7/

.... mjāā... lai nu mums sanāk!! ieiet "pievilto cerību veikalā"- īstajā brīdī....  

ronalda z. 26. jan 2016. 16:30

MARTIN8GADI,PRIMULA5ZIEDI,ROZE3ZIEDI,4PUMPORS

Vineta K. 26. jan 2016. 16:05

lETI,LETI-BET ARSTESANAS BUS DARGA-NU RE KAMES MAKAM TAUTU CA..............

Vasilijs P. 26. jan 2016. 15:39

Ta vinjs ir-stradat CIP ieradies esmu,ne pisties.Atraitnis.

Guna a. 26. jan 2016. 15:21

...................................
rūgts ir ne tikai analgīns
bet arī dzīve ziniet
nevajag zaķi nesteigsimies
neatvadīsimies
    
asara zirnekļa tīklā
tāds ir mans liktenis ziniet
bet nevajag notraukt vienalga
neatvadīsimies

                   /Klāvs Elsbergs/

Dzēsts profils 26. jan 2016. 14:45

  

Dzēsts profils 26. jan 2016. 13:49

Bez komentāriem  

Dzēsts profils 26. jan 2016. 13:45

Dzīve ir kā svārki šauri,
Grūti ir - bet jātiek cauri!

slikts c. 26. jan 2016. 13:15

Sievietes dārgas.

JĀNIS D. 26. jan 2016. 13:15

kur sievietes  nav minetas

Autorizācija

Ienākt