.... lakot nagus tikai un vienīgi- melnā krāsā, ir riskanti vnm; vēl jo vairāk, ja to dari pati.
Bet, neskatoties uz to, ka tgd ar pusžuvušiem pirkstiem situ pa taustiņiem, mans stāsts ir, lūk šāds....
.... tajā trakajā naktī, kad, meklējot laimi, biju aizvandījusies tālu no mājām, un tad, kad savā neprātā vairs nespēju pievilkt savam kumeļam grožus, un uz laiciņu nebiju vairs ne-TE, un tad, kad pa pusei atčoknījos, tad labi ļaudis mani tādu, trīcošu, ar pārsistu pieri, nogādāja siltumā vienās lauku mājās, lai paši parūpētos par manu apskādēto rumaku..
Nu lūk. Un tajās mājās sildījos pie mūrīša, dzēru karstu tēju, un tad tā jaunā sieviete, kas par mani parūpējās, smaidot teica, ka mani pazīstot.... Apmulsu, jo es gan neatpazinu savu bijušo skolniecīti.. Un viņa stāstīja daudz atmiņu no bijušā, bet visspilgtāk atceroties stāstu par šļobeni, kuru biju stāstījusi..
Mans puikiņš auga ļoti ātri. 9 mēn.vecumā jau sāka staigāt, un tad, kad bija gadiņš un vēl drusku, tad nevieni vārtiņi nespēja viņu apturēt no vēlmes iepazīt pasauli. Un tad nu vienreiz braucām padzīvoties pie radiem uz laukiem. Laukos- visapkārt plaši lauki, bez vārtiņiem. Biju satraukusies, kā es savu puikiņu tur novaktēšu. Man deva padomu: Nopērc viņam sarkanu cepurīti, tad jau pa gabalu manīsi, kur ir. Tā arī izdarīju.
Pirmais vakars laukos. Pa ceļam, tolaik tik populārajā "Sēnītē", nopirku kūciņas ar krēma sēnītēm. Un tad nu vakarā mēs, pieaugušie, kā jau pie satikšanās, sēdējām, dzērām kafiju un našķojāmies. Bērni- čik, čik!, un ātri ārā spēlēties. Pēc laika ienāk mans puikiņš, bet sarkanās naģenes galvā nav!! Es: Nu ka ātri meklēt šļobeni!! /mūspusē to reizēm lieto kā sinon. vārdam "cepure"/.. Puikiņš aiziet.... Pieaugušie- aizrāvušies sarunās.. un es arī pavisam piemirsu, ka aizsūtīju mazo meklējumos...
Pēc krietna laiciņa atskan kkāds nenosakāms troksnis "trah- trarah...", tiek atsistas vaļā virtuves durvis, un ar uzvarošu "Atradu!" iegāžas iekšā mans puikiņš, velkot līdzi kko grūti nosakāmu, sarūsējušu traktora spārnu, vai..... /blisenes/ Mēs: Ko tu atradi?? Viņš: Šļobeni atradu!!! .................... pasaulīt baltā!!! pirmajā brīdī mums bija šoks, tikai tad, kad pielēca, ka viņš taču nesaprata, kas tā par mistisku šļobeni, kas jāmeklē, ko nu mācēja atrast, to arī, ar saviem mazajiem spēciņiem, atvilka..
Pagājis daudz gadu, bet šo gadījumu mūžam neaizmirst. Mums, tajā iesaistītajiem, pat pielipis teiciens: Nu ka eju meklēt šļobeni!!
Visādu gadījumu būtu ko stāstīt. Bet es patiešām priecātos, ja vēl kāds padalītos ar amizantākajiem atgadījumiem no savas paša bērnības vai- savu bērnu bērnības!!
/ja tas, ko gaidu, piepildīsies kaut par tiem 66, tad- noteikti!!!!- ienākšu rīt, lai izlasītu... lai pasmaidītu.. vai vnk- tāpat.. Nu tā, mani Jaukie!! Nu ka meklēt šļobeni!! / .. Bez tās- nu nekādi... ;))
Atslegas vārdi: šļobene0
Ir jau īpašības, Lūsij, kas, gadiem ejot paliek nemainīgas, dmž. Jā, man arī nepatika darīt tā, kā dara visi, es pat bieži neiedziļinājos, vai tie visi dara pareizi vai- nepareizi, man- principā!!- vajadzēja rīkoties citādāk!! Tu esi malacīgi tikusi ar sevi galā, ja vari pateikt: "Interesanti atcerēties, tagad no šīm rakstura īpašībām nav palicis nekas." Es?? Lai cik daudz gudru grāmatiņu lasu, lai kā kārtoju, it kā!!, sevi no iekšpuses, vienalga- esmu spiesta atzīt, ka tas iecirtīgais, spītīgais skuķis nav pazudis nekur.... Un- pieļauju kārtējo kļūdu savā dzīvē. Aizvakar, vakar- nošaut sevi- par maz... Runāju, rīkojos tā, kā ne tuvu nedomāju... Un- pēcāk- grimstu pašpārmetumu okeānā, apzinoties- cik dudz ko esmu izpostījusi pati, pati vien.... ai!!!! ..
Jā, Ingrida, mazie ķipari ir īsti jokdari. Atceroties savus, arī būtu daudz ko stāstīt Sevi atceros, kā iedomīgu un spītīgu. Zināju, ka nav mana taisnība, bet vienalga paliku pie savas taisnības. Interesanti atcerēties, tagad no šīm rakstura īpašībām nav palicis nekas. Augot arī manas bērna rakstura īpašības mainījās un pārauga nopietnākās īpašībās
/ne jau es šo provokāciju iesāku, ja kas!!/ ..
...... saldus!!! hi-hī!!!!
un reiz- tici vai nē!!- pabraukšu Tev garām, pametot nevērtīgu sveicienu, savā, melnajā; vot!!!!
ej Tu ar saviem nagiem- galīgi!!!! man tgd- lietas svarīgākas!!!! :P
man vsp piegriezušies visi šejienes gudrīši, kas baigi gudri ir tikai- pa gabalu; ja pajautā ko konkrētu, vai nu neatbild, vai- uzbrauciens; tak ejiet visi bekot!!! atradīšu, kas palīdzēs!!! ...
man spitigie patik...
Manējā arī hameleons - gabdrīz vienmēr putekļu un dubļu krāsā
melna ar tada ir....termo nagu laka dabigajiem nagiem..... maina krasu atkarib no temperaturas svarstibam....nu meitai vismaz pastasti...principa vismaz
Viss. Es nerunāšu vairs arTevi, jo, Tavuprāt, tikai Tavi uzskati- kaut kā- vērtē. Vsjo.
tava, manis pēc- kaut stulbi rozā!!!
tā, par kuru, pēc kuras raudu joprojām, kuru viena stulba randiņa pēc aizlaidu pa pieskari, bija tumši zila/iekš lillā; hameleons!!! ; un vai tāpēc es savus principus mainīšu- nē!! Ja reiz gribēju/gribu melnu, tāda arī man būs!!!!!!! vsjo.
manis pec tava masina var but kaut roza...
sitos muldetajus jau sen pazistu...nepaiet i 3.dienas ...ka pasi grib ko jaunu pameginat...
.... un nākamā mašīna, ko pirkšu, arī būs melna, ja kas!!! :P :P :P
ari masinas kraso ar so krasu....lietu bus balta...a saule sarkana
kas man no tā?? kaut Tavas ausis tā krāsotu- PROFESIONĀLE!!!!- man- ne silts, ne auksts; ja man patīk melni, tad vnk- patīk!!! :P :P
es tev neko neiesaku un ...tas ta lai tu zinatu....kas ir mode tagad
sito krasu izmanto pat bernu rotallietas....